Ukrainas kara 687. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:00]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21.00 Krievu karavīri sūdzas par to, ka viņu dienesta biedri masveidā bēg no frontes. Par to ziņo Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Kā saka okupants, puse bataljona dezertēja no viņa pulka. Krievi ir pazuduši no frontes līnijas un atrodas mežā.

"Te jau viss ir piegriezies, konkrēti. Puse no mūsu bataljona šeit ir aizbēgusi, kaut kur sēž, slēpjas," saka krievu karavīrs.

19:00. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atbalstījusi ideju par daļēju iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju par labu Ukrainai, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg". Baltais nams kopumā atzinīgi vērtē likumprojektu, kas ļautu konfiscēt daļu no iesaldētajiem līdzekļiem aptuveni 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas atveseļošanos pēc Krievijas iebrukuma, teikts ASV Nacionālās drošības padomes novembra ziņojumā Senāta Ārlietu komitejai.

17:31. NATO pretgaisa aizsardzības klātbūtne rotācijas kārtībā Melnās un Baltijas jūras reģionā būtu pietiekama atbilde uz Krievijas draudiem, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, ceturtdien Viļņā tiekoties ar Rumānijas kolēģi Luminicu Odobesku.

16:50 .Ukrainas parlaments ceturtdien atteicies debatēt par pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk cilvēku. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā mēnesī brīdināja, ka armija vēlas mobilizēt līdz pat pusmiljonam cilvēku, lai cīnītos pret aptuveni 600 000 Krievijas karavīru, kas ievesti Ukrainā. Likumprojekts, ko valdība iesniedza decembrī, paredz pastiprināt sodus tiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un samazināt karadienesta vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Tas arī paredz samazinātu obligāto karadienesta laiku no neierobežota līdz 36 mēnešiem. Likumprojekts ir izpelnījies kritiku sabiedrībā un politiķu vidū.

16:00. Igaunijas Aizsardzības un kosmosa rūpniecības asociācija ceturtdien parakstījusi sadarbības līgumu ar Ukrainas Rūpniecības stratēģisko nozaru ministriju. Ukrainā strādā jau desmit Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumi, piedāvājot dažādas preces, sākot no sensoriem un novērošanas iekārtām līdz bezpilota platformām un lauka slimnīcām. Sadarbībā ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem izstrādātas vairāk nekā 40 dažādas pozīcijas, ņemot vērā Ukrainas specifiskās vajadzības un prasības.

15:33. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, ceturtdien Tallinā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, uzsvēra, ka Igaunija tic Ukrainas uzvarai, un piebilda, ka Igaunija nenogurstoši strādā, lai NATO Vašingtonas samits vēl vairāk tuvinātu Ukrainu dalībai aliansē.

14:33. Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra iekļāvusi ASV ātrās ēdināšanas uzņēmumu "Subway" starptautisko kara sponsoru sarakstā, paziņojusi pretkorupcijas aģentūra.

Tā norādījusi, ka iemesls "Subway" iekļaušanai sarakstā ir tas, ka šis tīkls turpina darboties Krievijā.

"Vairāk nekā 500 uzņēmuma restorānu turpina strādāt agresora tirgū, maksājot Krievijas budžetā simtiem tūkstošu dolāru nodokļu. Tāpat "Subway" aktīvi reklamē savu darbību, izmantojot sankcijām pakļautos Krievijas sociālos tīklus, un ēdienu piegādē izmanto "Yandex", kas sadarbojas ar valsts agresores valsts un tiesībaizsardzības iestādēm," teikts organizācijas paziņojumā.

14:05. ANO nākamnedēļ lūgs finanšu donoriem 3,1 miljardu dolāru Ukrainas humānajām vajadzībām 2024.gadā.

Šādu summu ANO Drošības padomes sēdē nosauca Humāno jautājumu koordinācijas pārvaldes pārstāve Edema Vosornu.

Ukrainas humānā atbalsta gada plāns tiks prezentēts Ženēvā pirmdien 15.janvārī.

"Kamēr Ukrainā turpinās karš un pieaug humānās vajadzības, finanšu atbalsts nedrīkst sarukt," sacīja Vosornu.

12:46. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien vizītes laikā Tallinā pateicās Igaunijai par nelokāmo atbalstu Ukrainai, kā arī uzsvēra, ka šobrīd nav īstais laiks runāt par pamieru, jo tas kalpotu Krievijas interesēm.

"Mēs jūtam šo atbalstu," žurnālistiem sacīja Zelenskis, piebilstot, ka Igaunija ir izrādījusi līdera lomu, piedāvājot visai Eiropai sadarbības formu, lai palīdzētu Ukrainai karā pret Krieviju.

12:32. Turpinot atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus cīņā pret agresora iebrukumu, SIA “Rīgas meži” kara plosītās valsts aizstāvjiem ziedos 12 transportlīdzekļus - vieglās automašīnas “Lada 4x4 pickup”.

12:05. NATO dalībvalstis Turcija, Bulgārija un Rumānija ceturtdien parakstījušas sākotnējo vienošanos par Melnās jūras atmīnēšanu. Krievijas karaflote pagājušajā gadā iebrukuma sākumposmā mīnēja Ukrainas Melnās jūras piekrasti. Kopš tā laika dažas no mīnām ir izskalotas trīs NATO dalībvalstu ūdeņos Melnajā jūrā, apdraudot kuģošanu un apgrūtinot Ukrainas centienus pārvarēt Krievijas jūras blokādi.

11:12. Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien parakstīs Latvijas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par tehnisko un finansiālo sadarbību, apstiprina Ārlietu ministrija.

Līguma projektā, kas pieejams tiesību aktu portālā TAP, norādīs, ka puses atkārtoti pauž nosodījumu Krievijas plaša mēroga militārajam iebrukumam Ukrainā un noziegumiem, ko Krievijas spēki pastrādājuši Ukrainā pret tās iedzīvotājiem un infrastruktūru.

09:54. Jaunākā informācija liecina, ka Krievijas raķešu triecienā Harkivā trešdienas vakarā ievainoti 13 cilvēki, viņu vidū ir arī divi ārzemnieki, pavēstīja Harkivas apgabala prokuratūra.

"Ievainoti 13 cilvēki. Viņu vidū ir Turcijas pilsone un Gruzijas pilsonis, abi ir Turcijas medija žurnālisti," teikts prokuratūras paziņojumā. Desmit cilvēki atrodas slimnīcā, trim palīdzība sniegta uz vietas.

09:45. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, turpinot vizīti Baltijas valstīs, ieradies Igaunijā, kur ceturtdien tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām un uzrunās Igaunijas parlamenta deputātus.

Zelenskis, kurš trešdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Lietuvā un paziņoja, ka apmeklēs arī abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas, Tallinas lidostā ieradās trešdienas vakarā no Viļņas.

08:45. Lai gūtu panākumus karā pret uzbrūkošo Krieviju, Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Viņš uzsvēra, ka no militārajiem resursiem Ukrainai patlaban visvairāk ir nepieciešami tālās darbības ieroči, raķetes, aviācijas tehnika un arī bruņutehnika.

Vēstnieks cer, ka Eiropas Savienībai izdosies līdz galam pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta paketes sniegšanu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā, pret ko iepriekš iebildusi Ungārija.

08:16. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 367 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 830 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6050 tankus, 11 238 bruņutransportierus, 8699 lielgabalus, 957 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 641 zenītartilērijas iekārtu, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6834 bezpilota lidaparātus, 1806 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 596 automobiļus un autocisternas, kā arī 1337 specializētās tehnikas vienības.

07:06. Krievijas raķešu triecienā Harkivā trešdienas vakarā starp ievainotajiem ir arī Turcijas medija žurnālisti, platformā "Telegram" pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

Krievijas karaspēks veicis triecienu Harkivas Kijivas rajonam atbilstoši provizoriskajai informācijai ar raķetēm S-300, norādīja Siņehubovs.

03:32.Krievijas armija trešdienas vakarā ar raķetēm apšaudīja Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētu Harkivu, ievainojot 11 cilvēkus, paziņoja vietējās varas iestādes. "Divas raķetes trāpīja viesnīcai Harkivas centrā. Tur nebija militārā personāla. Tā vietā tur bija 30 civiliedzīvotāji, no kuriem 11 tika ievainoti," lietotnē "Telegram" paziņoja Harkivas mērs Ihors Terehovs.

Viens no ievainotajiem ir "ļoti nopietnā stāvoklī", sacīja mērs, piebilstot, ka starp cietušajiem bija Turcijas žurnālisti.

00:10 Rietumiem ir pilnībā jāatbalsta un jāapbruņo Ukraina, lai tā cīnītos pret Krievijas agresiju. Ja tas netiks izdarīts, pēc dažiem gadiem NATO sāks karu ar Krieviju.

Britu pulkvedis Hamišs de Bretons-Gordons pauda pārliecību par to, komentējot baumas, ka Krievija tagad gatavo "izšķirošu ofensīvu", kas varētu vērst kara gaitu sev par labu, vēsta The Telegraph.

Viņš norādīja, ka vēlēšanu priekšvakarā Putinam būs jādemonstrē panākumi uz vietas, un, ņemot vērā visu, viņam tagad ir skaidrs stimuls darīt "visu iespējamo" savā "speciālajā militārajā operācijā".