Pagājušajā nedēļā Japānas Hanedas lidostā divu lidmašīnu sadursmē visi 367 pasažieri, kas atradās lidmašīnā, izdzīvoja - aviācijas eksperti to nodēvējuši par brīnumu, vienlaikus slavējot lidmašīnas apkalpes ātro rīcību. Savu lomu nospēlēja arī aizdegušās pasažieru lidmašīnas korpusa materiāls, raksta novaator.err.
2. janvārī Hanedas lidostā Japānā, nolaižoties Japan Airlines lidmašīnai Airbus A350, tā sadūrās ar krasta apsardzes lidmašīnu De Havilland Canada DHC-8. Abas lidmašīnas aizdegās, un sadursmē gāja bojā pieci no sešiem krasta apsardzes lidmašīnas apkalpes locekļiem, bet pārsteidzošā kārtā visi 367 pasažieri un 12 apkalpes locekļi Airbus lidmašīnā izdzīvoja.
Apstākļi, kādos notika sadursme, vēl nav zināmi, un tos noteiks turpmākā izmeklēšana. Pēc sadursmes degošā lidmašīna turpināja slīdēt pa skrejceļu, līdz beidzot apstājās. Apkalpei izdevās evakuēt visus lidmašīnā esošos cilvēkus, pirms liesmas pilnībā pārņēma lidmašīnu, taču eksperti atzīmē, ka veiksmīga evakuācija bija iespējama tikai tāpēc, ka lidmašīna sadursmē palika gandrīz neskarta.
Svarīgi, ka lidmašīnai nolaižoties bija maz degvielas, un tas novērsa lielu sprādzienu. Būtisks ir arī fakts,ka vairāk nekā puse Airbus A350 fizelāžas ir izgatavota no oglekļa kompozītmateriāliem - tā joprojām ir salīdzinoši jauna tendence aviācijas pasaulē, un nevienā citā pasažieru lidmašīnā nav tik daudz oglekļa šķiedras plastmasas. Vēsturiski lidmašīnas ir izgatavotas no alumīnija un tērauda. Šis A350 modelis tika prezentēts tikai 2013. gadā.
Tartu Universitātes elektroķīmiķis Silvars Kallips sacīja, ka oglekļa kompozītmateriāli aviācijā jau ilgu laiku ir ļoti aktuāls temats. "Šis materiāls sastāv no ļoti spēcīga oglekļa šķiedras auduma un īpašiem epoksīda sveķiem, kas satur kopā šo audumu. Tas ir mehāniski ļoti izturīgs un stingrs, un tajā pašā laikā viegls," stāstīja Kallips.
Oglekļa kompozīts ir aptuveni par 30 līdz 40 procentiem vieglāks nekā alumīnija sakausējums, bet vienlaikus tas ir arī stingrāks. Tāpēc, pēc Kallipa teiktā, ar oglekļa šķiedru pastiprināta plastmasa ir ļoti gaidīts materiāls aviācijā, jo īpaši civilajā aviācijā. Jebkurš gaisa kuģa svara samazinājums nodrošina degvielas ietaupījumu un tiešu oglekļa emisiju samazinājumu.
"Asi triecieni uz lidmašīnas korpusu normālos apstākļos nav gaidāmi, un sadursmēm ar putniem nevajadzētu būt lielai problēmai šādiem materiāliem. Hanedas avārijas gadījumā varētu būt pat tā, ka lidmašīnas korpusa stingrība un vieglums salīdzinājumā ar standarta alumīnija lidmašīnas korpusu kaut kādā veidā uzlaboja lidmašīnas stabilitāti sadursmē ar nelielu lidaparātu. Taču pašreizējā izmeklēšanas fāzē to vēl nevar droši apgalvot,” piebilda ķīmiķis.
Savukārt Tartu Universitātes materiālu zinātnieks Taivo Jēgiaass piebilst:
“Es teiktu, ka no materiālu viedokļa tas ir ļoti interesants negadījums. Lai gan negadījumos pašos par sevi nav nekā laba, dažreiz no tiem var kaut ko mācīties. Tāpēc būtu svarīgi zināt, kāda loma šādā negadījumā ir šādiem materiāliem un vai vispār ir.”
