Vācijas Zaļo partija guvusi lieliskus panākumus svētdien notikušajās Bādenes-Virtembergas un Reinzemes-Pfalcas federālo zemju vēlēšanās, kuras mediji un politiķi jau paspējuši nodēvēt par referendumu par kodolenerģijas nākotni.
Pateicoties šā enerģijas ieguves veida pretiniekiem, zaļie pirmo reizi vēsturē nopietni pretendē uz federālās zemes premjera amatu – Bādenē-Virtembergā, kur viņi plāno veidot koalīciju ar sociāldemokrātiem.
"Šī diena nopietni mainījusi Vācijas politisko ainavu," aģentūra AP citē Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājas Klaudijas Rotas sacīto. Viņai piekrīt politikas analītiķi, uzsverot, ka partija, kas līdz šim parasti pildīja otrā plāna lomu, pēc šīm vēlēšanām nokļuvusi vispārējas uzmanības centrā. Ar 24,2% iegūto balsu Bādenē-Virtembergā (vairāk nekā divkāršojot 2006. gada vēlēšanās sasniegto rezultātu) zaļajiem ir pietiekami, lai veidotu pavalsts valdošo koalīciju kopā ar sociāldemokrātiem (SPD – 23,1%) un pēc 58 gadu ilgas valdīšanas atņemtu pavalsts premjera krēslu kristīgajiem demokrātiem (CDU). Visticamāk, šo amatu turpmāk ieņems 62 gadus vecais Zaļo partijas vietējais līderis Vinfrīds Krečmans, kurš naktī uz pirmdienu, uzstājoties savu piekritēju mītiņā Štutgartē, vēlēšanu rezultātus nodēvējis par "vēsturisku uzvaru".
Visvairāk balsu federālās zemes vēlēšanās gan ieguva CDU (39%), taču – ko tas līdz, ja šāds atbalsts nav pietiekams, lai veidotu valdību. Vietējais konservatīvo līderis Stefans Mappuss, kurš pazīstams kā kodolenerģijas piekritējs (Bādenē-Virtembergā ir divas AES), uzsvēris, ka vēlēšanu rezultātu noteikusi Japānas Fukušimas AES notikusī avārija, kas mobilizējusi kodolenerģijas pretiniekus un likusi viņiem balsot par zaļajiem. "Vēlētājus ļoti ietekmē šausminošie notikumi Japānā, televīzijās redzētie skati vēl tagad biedē cilvēkus," viņš sacījis, un šo argumentu apstiprina arī socioloģisko aptauju dati – 45% cilvēku atzinuši, ka viņi vēlēšanas uztvēruši kā iespēju pateikt skaidru nē kodolenerģijas attīstībai. Jāatgādina, ka sestdien vairāk nekā 250 000 cilvēku piedalījās pret kodolenerģiju vērstās demonstrācijās un zaļie nekautrējās tās izmantot savai priekšvēlēšanu aģitācijai.
Bādenē-Virtembergā Zaļo partija aktīvi protestēja arī pret federālās valdības izloloto jaunā dzelzceļa mezgla celtniecību, kas paredz faktisku Štutgartes centra pārbūvi, vēsturisku ēku nojaukšanu un parku likvidēšanu – arī tas devis savu artavu, norāda Deutsche Welle. Ne tik lielus, tomēr nozīmīgus panākumus zaļie guvuši Reinzemē-Pfalcā, kur piecu gadu laikā kopš iepriekšējām vēlēšanām savu piekritēju skaitu spējuši pieaudzēt no 4,6 līdz 15,4 procentiem. Šajā pavalstī viņi gan balsis atņēmuši sociāldemokrātiem, kuri tagad, spriežot pēc visa, būs spiesti ņem zaļos valdošajā koalīcijā.
Laikraksts Berliner Zeitung notikušās vēlēšanas nosaucis par CDU un to koalīcijas partneru, Brīvo demokrātu partijas (FDP), sagrāvi. Abās federālajās zemēs šīs partijas zaudējušas piekritējus, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, turklāt Reinzemē-Pfalcā FDP nemaz nespēja pārvarēt 5% barjeru. "Tas liecina par šīs partijas ieilgušo vājuma brīdi," secina Frankfurter Allgemeine Zeitung, piebilstot, ka partijas līderim un Vācijas ārlietu ministram Gvido Vestervellem pienācis pēdējais laiks kaut ko mainīt. Zaudējumi abās federālajās zemēs padara vēl sliktākas valdošās koalīcijas pozīcijas parlamenta augšpalātā jeb bundesrātā. Tomēr Der Spiegel uzsver, ka A. Merkeles valdībai vismaz pagaidām krahs nedraud – kaut vai tāpēc, ka opozīcijā nav manāms neviens pietiekami spilgts federālā līmeņa politiķis. Tāpēc, visticamāk, pašreizējā valdība saglabāsies līdz pat 2013. gadam, kad Vācijā paredzētas jaunas parlamenta vēlēšanas, prognozē Der Spiegel.
Tajā pašā laikā A. Merkelei un viņas partijas biedriem vajadzētu ieklausīties vēlētāju signālā – viņi grib, lai skaidri un gaiši tiktu paziņots par visu AES slēgšanu, ieteicams, jau tuvākajā nākotnē. Sociāldemokrātu līderis Zigmārs Gabriels, piemēram, pieprasījis, lai tiktu pieņemts lēmums visas AES slēgt līdz 2020. gadam.