Pētniece: Izraēlas kara retorika patlaban ir Gazas joslas "noslaucīšana" un iedzīvotāju skaita retināšana

Izraēlas interesēs nekad nav bijis divu valstu risinājums, komentējot varbūtību to īstenot dzīvē, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja un pētniece Sintija Broka.

Pēc pētnieces paustā, par to skaidri liecina Izraēlas nepārtrauktā Rietumkrasta teritorijas un Gazas joslas okupācija. Viņa norāda, ka runāt par divu valstu risinājumu laikā, kad okupācijas vara neatzīst divu valstu risinājumu, ir vairāk Rietumu un starptautiskās sabiedrības sarunas un iegribas, kas patlaban nav realizējamas.

"Pamatu pamatā Izraēla kopš 1967.gada nav praktizējusi divu valstu politiku, nedz arī atzinusi šo risinājumu. Arvien vairāk, īpaši aizvadīto trīs mēnešu laikā, var redzēt, kāda ir Izraēlas kara valdības retorika. Galvenais mērķis vairs nav atbrīvot teroristiskā grupējuma "Hamās" sagūstītos Izraēlas ķīlniekus. Mērķis ir Gazas joslas "noslaucīšana" un iedzīvotāju skaita retināšana," sacīja Broka.

Runājot par to, vai ir iespējams, ka Izraēla okupēs Gazas joslu, LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja atzīmēja, ka patlaban par to ir grūti spriest, jo, kā var secināt no Izraēlas valdības teiktā, arī šāds risinājums nebūtu tās interesēs. Izraēlas valdību interesē Gazas joslas iedzīvotāju skaita mazināšana, kas ir destruktīva pieeja.

"Tad, kad Izraēlas valdībai vaicā par atkārtotu Gazas joslas okupāciju, okupācijas termins tiek noraidīts, argumentējot, ka okupācija nenotiek un Izraēla Gazas joslu ir pametusi 2005.gadā. Jautājums par to, kas tālāk notiks ar Gazas joslu, protams, ir aktuāls, taču, manuprāt, ir pāragri spriest par kādiem potenciālajiem attīstības scenārijiem," uzsvēra pētniece.

LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja akcentēja, ka vispirms ir jāraugās uz Izraēlas labējo spēku vadīto kara valdību un tās personiskajām interesēm. Patlaban galvenais spēlētājs ir Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Ja raugās uz viņa interesēm un sasniegto kopš 7.oktobra, zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu. Brokas ieskatā, Netanjahu galvenokārt interesē viņš pats un varas saglabāšana, kas neiet roku rokā ar starptautiskās sabiedrības ilūzijām par to, kas notiks ar Gazas joslu nākotnē.

"Ja runājam par Netanjahu un viņa politiskajām pozīcijām, viņa interesēs nav šo karu izbeigt vai mazināt. Viņa interesēs ir karu paildzināt daudz brutālākā līmenī, kas nozīmētu situācijas eskalāciju, kā to parāda nesenie notikumi Libānā, Sīrijā un Irānā. Patlaban Gazas joslas nākotne ir saistīta ar Netanjahu personīgajiem mērķiem un ambīcijām. Diemžēl visa Izraēlas sabiedrība šobrīd ir Izraēlas premjerministra ķīlnieki," sacīja pētniece.

Viņa norādīja, ka Izraēlā uzticības procents Netanjahu ir mazs. Izraēlā notiekošo protestu laikā, kas notika arī pirms 7.oktobra, bija vērojama augsta neuzticība Izraēlas premjeram un viņa īstenotajai politikai. Pēc Brokas paustā, fakts, ka trīs mēnešus pēc "Hamās" uzbrukuma Izraēlai, Netanjahu nav spējis atbrīvot Izraēlas ķīlniekus, parāda, ka premjers negrasās sarunāties un meklēt kompromisus.

"Vienīgais veids ķīlnieku atgūšanai ir bijusi militārā ofensīvā, kas nav rezultējusies ar vērā ņemamiem panākumiem. Izraēlas sabiedrība lielā mērā cieš no Izraēlas premjera vienpusēji mērķētām interesēm, kas saistās tikai un vienīgi ar savas varas noturēšanu, kas, iespējams, paver iespējas viņam izvairīties no ieslodzījuma saistībā ar vairākiem korupcijas skandāliem. Izraēlas sabiedrība ir spiesta no jauna iepazīties ar Netanjahu interesēm, kas negarantē Izraēlas drošību," sacīja Broka.

LETA jau rakstīja, ka 7.oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas.

Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla uz "Hamās" uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.

Saskaņā ar Izraēlas varasiestāžu rīcībā esošo informāciju "Hamās" gūstā Gazas joslā joprojām atrodas 133 ķīlnieki.

Novembra beigās pamiera laikā tika atbrīvoti 105 ķīlnieki apmaiņā pret 240 palestīniešu teroristu izlaišanu no Izraēlas cietumiem. Vēl četras sievietes un viens karavīrs no "Hamās" gūsta tika atbrīvoti pirms tam.