Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 3. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:04. Norvēģijas armija nosūtīs Dānijai divus iznīcinātājus F-16, lai tos izmantotu Ukrainas pilotu apmācībā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Aģentūra citēja Norvēģijas aizsardzības ministra Bjerna Arilda Grama sacīto, ka uz Dāniju jau nosūtīti desmit instruktori, lai apmācītu Ukrainas bruņoto spēku pilotus.
20:08. Ukraina un Krievija veikušas karagūstekņu apmaiņu, kuras gaitā atbrīvoti simtiem karavīru, trešdien paziņojušas karojošās puses.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā abas puses vairākkārt apmainījušās gūstekņiem, bet ne pēdējo mēnešu laikā.
Krievija šodien paziņoja, ka saņēmusi atpakaļ 200 karavīrus, un arī Ukraina paziņoja, ka atbrīvoti aptuveni 200 tās karavīri.
19:00. Ukraina no Krievijas gūsta šodien atgriezusi 230 karavīrus un civiliedzīvotājus, ziņo pravda.com.ua.
18:10. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krievija vismaz uz laiku ir mainījusi savu pieeju liela attāluma triecieniem pret Ukrainu, mērķējot uz aizsardzības spējām, nevis Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, ziņo pravda.com.ua.
16:55. NATO palīdzēs dalībvalstīm iegādāties kopumā līdz 1000 raķešu "Patriot", lai palīdzētu tām labāk aizsargāt savu teritoriju. NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra šodien paziņoja, ka atbalstīs vairākas valstis, tai skaitā Vāciju, Nīderlandi, Rumāniju un Spāniju, "Patriot" iegādē. Avoti nozarē ziņoja, ka līgumu summa varētu sasniegt aptuveni 5,5 miljardus ASV dolāru (aptuveni piecus miljardus eiro). "Patriot" iegāde varētu palīdzēt NATO dalībvalstīm atbrīvot savas rezerves palīdzības sniegšanai Ukrainai. Aģentūra norādīja, ka līguma nosacījumi būs izdevīgi arī citām valstīm, bet sīkāk nepaskaidroja.
15:55. No 2024.gada 2.janvāra Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem atrodas Pāles ielā 9, Juglā. Jaunajā atrašanās vietā arī turpmāk Ukrainas civiliedzīvotāji Rīgā varēs vienuviet saņemt būtiskākos valsts un pašvaldības pakalpojumus.
Atbalsta centrs no Amatu ielas 4 uz Pāles ielu pārcelts, lai samazinātu izmaksas par telpu uzturēšanu. Telpu kopējā platība būtiski neatšķiras taču telpu uzturēšanas izmaksas sevišķi ziemas mēnešos paredzamas ievērojami mazākas.
Ukrainas iedzīvotājiem Pāles ielā 9 tāpat kā iepriekš Amatu ielā 4 iespējams noformēt un saņemt uzturēšanās atļaujas, reģistrēt dzīvesvietu Rīgā, saņemt personas kodus, noformēt personalizēto sabiedriskā transporta biļeti, reģistrēt bērnus Rīgas izglītības iestādēs un saņemt sociālo palīdzību, kā arī atrast pagaidu mājvietu Rīgā vai citur Latvijā. No iepriekš Amatu ielā 4 strādājošajām iestādēm, Pāles ielā 9 darbu neturpina Nodarbinātības valsts aģentūra.
14:40. Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien paziņoja, ka šogad pārbaudīs banku spēju reaģēt uz kiberuzbrukumiem, un šie būs pirmie šāda veida tā dēvētie banku stresa testi eirozonā.
Par nepieciešamību veikt kiberuzbrukumu stresa testus tika paziņots pērn, jo tika uzskatīts, ka pēc koronavīrusa pandēmijas un Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā palielinājies šādu uzbrukumu risks.
13:33. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis mudināja sabiedrotos piegādāt Ukrainai tālas darbības raķetes, lai palīdzētu Kijivai veikt triecienus Krievijas raķešu palaišanas vietām un komandcentriem.
Krievija pēdējās nedēļas laikā veikusi vairākus vērienīgus gaisa triecienus Ukrainas pilsētām, nodarot postījumus ēkām un nogalinot desmitiem cilvēku.
Kā trešdien sociālajos medijos uzsvēra Sikorskis, Rietumu atbildei ir jābūt "valodā, ko Putins saprot".
Viņš aicināja sabiedrotos nodrošināt Kijivai "tālas darbības raķetes, kas spēs padarīt nekaitīgas palaišanas vietas un komandcentrus".
Atbildot uz Ukrainas bombardēšanu, būtu arī jāpastiprina Rietumu sankcijas pret Maskavu, lai tā "nevar ražot jaunus ieročus ar kontrabandas ceļā ievestiem komponentiem", mudināja ministrs.
12:50. Eiropas Savienība (ES) trešdien noteica sankcijas Krievijas valsts dimanta ieguves uzņēmumam "Alrosa" un tā vadītājam Pāvelam Mariničevam. Šīs sankcijas noteiktas saistībā ar pērn decembrī pieņemto 12.sankciju kārtu Krievijai, kas vērsta pret Krievijas ienesīgo dimantu eksportu.
ES trešdien paziņoja, ka iekļauj "Alrosa" un Mariničevu tā dēvētajā melnajā sarakstā, paredzot vīzu izsniegšanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu ES.
12:33. Krievijas karaspēks samazinājis kājnieku uzbrukumu intensitāti, tomēr turpina aktīvi apšaudīt ukraiņu pozīcijas ar aviāciju un artilēriju, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvi stratēģiskās karaspēka grupas "Taurija" komandieris ģenerālis Oleksandrs Tarnavskis.
"Krievu okupanti nedaudz samazinājuši kājnieku uzbrukumu skaitu, bet jau otro dienu pēc kārtas aktīvi veic aviācijas triecienus un apšauda mūsu pozīcijas ar artilēriju," platformā "Telegram" pavēstīja ģenerālis. "Ienaidnieka vislielākās aktivitātes ir pie Avdijivkas un Marjinkas virzienā," viņš piebilda.
11:34. Ukrainai joprojām ir kritiski svarīgas Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu piegādes, jo Krievijas spēki centīsies pielāgoties Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas iespējām, lai iemācītos to apiet, panākt, ka ir maksimāli postījumi un iespējami vairāk upuru, uzskata ASV Kara studiju institūts.
Salīdzinot ar 29.decembra masīvo Krievijas triecienu, ukraiņi 1. un 2.janvāra uzbrukumos notriekuši vairāk dronu "Shahed", kā arī daudzas raķetes "Kinžal". Pretgaisa aizsardzības spēki, šķiet, pielāgojušies trieciena kompleksam, ko krievi lika lietā 29.decembrī.
10:55. Krievijas armija naktī uz trešdienu ar raķetēm apšaudījusi Harkivas pilsētu, daļēji sagraujot izglītības iestādi, ziņo Ukrainas Ārkārtas situāciju dienesta Harkivas nodaļa. Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju Krievijas spēki uz pilsētu izšāva ballistiskās raķetes S-300.
Viena no raķetēm trāpīja izglītības iestādes ēkai, kā rezultātā tika nodarīti postījumi aptuveni 1000 kvadrātmetru lielai platībai; sprādziens sabojāja arī blakus esošo māju logus.
09:38. Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels pēc vērienīgā Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainai 2. janvārī ir paziņojis, ka Krievija tiks saukta pie atbildības par saviem kara noziegumiem, vēstīts pravda.com.ua.
08:25. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 361 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 680 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 5990 tankus, 11 107 bruņutransportierus, 8546 lielgabalus, 945 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 629 zenītartilērijas iekārtas, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6748 bezpilota lidaparātus, 1783 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 391 automobili un autocisternu, kā arī 1298 specializētās tehnikas vienības.
07:09. Tiek ziņots, ka 2. janvāra vakarā Harkivā nogranduši vairāki sprādzieni. Ukrainas Gaisa spēki apstiprināja, ka Harkivas virzienā lido raķete. Brīdinājums par uzlidojumu izsludināts arī Poltavas un Dnipro apgabalos, ziņo pravda.com.ua.
00:10. Krievijas Federācija pēdējās piecās dienās uz Ukrainu izšāvusi 500 raķetes un dronus, ziņo pravda.com.ua.