Ungārijas veto par 55 miljardu piešķiršanu Kijivai ir radījis ārkārtas situāciju, kura apdraud kara iznākumu, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV), uzrunājot klātesošos svinīgajā "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" apbalvošanas pasākumā.
Viņa norādīja, ka bez sabiedroto atbalsta Ukraina var zaudēt Krievijas pārspēka priekšā, un tas būs visas demokrātiskās pasaules zaudējums. Patlaban Eiropas Savienība (ES) strādā pie mehānisma, kas ļautu apiet Ungārijas veto un nodrošināt Ukrainu ar kara darbībai nepieciešamajiem līdzekļiem.
Politiķes ieskatā, tas ir "nožēlojami un amorāli", ka ASV Kongresa republikāņi nav labāki par Ungārijas vadītājiem. Viņi rīkojas tāpat, mēģinot izmantot palīdzību Ukrainai, lai risinātu savas iekšpolitiskās problēmas. Vilcinādamies piešķirt 60 miljardu vērto militāro palīdzību, viņi faktiski "spēlē" Kremļa pusē.
EP deputāte atzīmēja, ka tad, kad Krievija sāka koncentrēt pie Ukrainas robežām simtiem tūkstošu karavīru un militārās tehnikas, bija grūti pieņemt acīmredzamo, ka tūlīt sāksies karš. Viņas ieskatā, Eiropas atmošanās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī bija skarba.
"Pēc septiņdesmit septiņiem miera gadiem Eiropā atkal bija sācies karš. Rietumu lolotā sadarbības un piekāpšanās politika ar Krieviju bija cietusi sakāvi. Ir jāskatās patiesībai acīs, ka atkal ir sācies aukstais karš, kaut arī politologi un politiķi vairās lietot šo terminu," sacīja Kalniete.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas agresija ir ievērojami palielinājusi Baltijas valstu ietekmi ES politikas veidošanā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas partneri beidzot ir novērtējuši Baltijas valstu padziļināto ekspertīzi par Krievijas imperiālistisko ideoloģiju un politiku, kura balstās pragmatiskā vēsturiskā pieredzē, nevis kabinetos izdomātās teorētiskās koncepcijās.
Politiķes vērtējumā, jaunā situācija no ES un NATO prasa tālredzīgus stratēģiskus lēmumus un tūlītēju rīcību, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret agresoru. Kalniete uzsvēra, ka krīzes vienmēr ir stiprinājušas ES, taču karš Ukrainā ir nopietnākais Eiropas vienotības pārbaudījums.
"Līdz šim katra no 12 sankciju paketēm tapusi ilgu un detalizētu sarunu rezultātā, jo saišu pārraušana ar Krieviju rada daudzās valstīs nopietnas ekonomiskas problēmas. Tomēr līdz pēdējai Eiropas Padomei izdevās vienprātīgi pieņemt lēmumus par palīdzību Ukrainai," pauda Kalniete.
EP deputāte klāstīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir palīdzējis ES apzināties ģeopolitiskās pretimstāvēšanas patieso mērogu un arī riskus. Pēc gandrīz divdesmit gadu pārtraukuma Eiropas vadītāji ir nopietni pievērsušies ES paplašināšanai. 14.decembrī Eiropadome pieņēma vēsturisku lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.
"Tas ir gudrs un tālredzīgs lēmums, kas izriet no spiedīgas vajadzības nostiprināt Eiropu pret Krievijas draudiem un iespējamo agresiju," secināja politiķe.
EP deputāte norādīja, ka, bieži tiekoties ar Ukrainas politiķiem, viņa vienmēr ir uzsvērusi, ka iestāties NATO ir vieglāk nekā ES, jo tas galvenokārt ir politisks lēmums. Kalniete akcentēja, ka miera apstākļos no pieteikuma iesniegšanas ES līdz pievienošanās sarunu noslēgšanai Latvijai bija vajadzīgi septiņi gadi, tāpēc karojošās Ukrainas politiķiem un diplomātiem ir jāgatavojas pacietīgam un ilgam sarunu procesam, kura laikā katra no 26 dalībvalstīm cīnīsies par savām nacionālajām interesēm.
"To priekšā atkāpsies apbrīna un cieņa par ukraiņu tautas varonību un izlietajām asinīm. Priekšplānā izvirzīsies finanšu kontribūciju lielums, graudi, kravu pārvadājumi, olas, augļi, dārzeņi, veterināri sanitārie standarti, diplomu savstarpējā atzīšana. Šo sarunu loģiku ukraiņiem ir jāapzinās, jāsakož zobi un, nelolojot ilūzijas, sīksti jāiet uz priekšu," sacīja politiķe.
Viņa uzsvēra, ka arī ES institūcijām ir jāsagatavojas uzņemt jaunas dalībvalstis. To apzinās gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstis, kuras sākušas konsultēties par ES institūciju un politiku reformu. Pēc Kalnietes paustā, līdzīgas apspriedes notika arī pirms iepriekšējā paplašināšanās viļņa, kad tika pārskatīti līgumi. Toreiz nākamās dalībvalstis, arī Latvija, piedalījās sarunās par reformām. EP deputātes ieskatā, tas būtu pareizi un taisnīgi, ja kandidātvalstis tiktu aicinātas piedalīties arī šoreiz.
"Līdzšinējā pieredze rāda, ka ES līgumu maiņa ir lēns un celmains process. Gan tāpēc, ka par reformām ir jāvienojas pēc vienprātības principa, gan tāpēc, ka līgumu izmaiņas ir jāratificē dalībvalstīm. Dažās to apstiprināšanai ir nepieciešams referendums," skaidroja politiķe.
Viņasprāt, jau tagad sāk iezīmēties valstis, kuras varētu izmantot institucionālo reformu, lai vilcinātu paplašināšanās procesu, tāpēc Ukrainas draugu kopienas valstīm ir jāstrādā intensīvi un neatlaidīgi starptautiskos forumos un divpusēji, pārliecinot "negribētājas un izvairīgās" valstis. Tāpat kā to darām, politiski atbalstot un veicinot Ukrainas uzņemšanu NATO.
