Portālā "manabalss.lv" savākti ap 10 000 parakstu iniciatīvai par papildu nodokļa uzlikšanu tiem darījumiem, kad uzņēmēji turpina sadarbību ar Krieviju.
Fonds "Uzņēmumi mieram" rosina ieviest 90% ieturējuma nodokli visiem maksājumiem uz Eiropas Savienības (ES) "melnā saraksta" jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju. Šāds nodoklis būtu piemērojams arī uz trešo personu bankas kontos iemaksātām summām "melnā saraksta" jurisdikcijās. Līdz ceturtdienas pusdienas laikam par iniciatīvu bija savākti 10 159 paraksti.
Iniciatīvas autori mudina noteikt aizliegumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem dot atļauju nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem, kā arī VID publiskot summas, par kurām līdz šim nav piemērots ieturējuma nodoklis Krievijas uzņēmumiem.
Tāpat iniciatīvas autori rosina Ekonomikas ministriju publiskot sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina veidot biznesu ar Krieviju, jo uzņēmējiem ir tiesības izvēlēties partnerus, kuru biznesa ētika neiekļauj sadarbību ar agresorvalstīm.
Līdztekus iniciatīvas autori lūdz par pienākumu Latvijas uzņēmumiem pārbaudīt maksājumu saņēmēju patiesos labuma guvējus, kā minimums to ierakstot līgumā ar darījumu pusi, kur tā galvo, ka saņemtie līdzekļi nenonāks Krievijas budžetā, kā arī jāparedz sankcijas tiem, kuri šo pienākumu neīsteno.
Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam patlaban ar uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā apliek maksājumus juridiskām personām nerezidentiem, ja tiem nav pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, piemērojot nodokļa likmes vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem 20% apmērā, atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu 3%, izmaksas personām zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās - 20%, savukārt atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu nerezidentiem piemērota 5% apmērā no atlīdzības summas.
Fonds "Uzņēmēji mieram" apvieno Latvijas biznesa un uzņēmēju kopienu. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Ārlietu ministriju fonds īsteno koordinētas palīdzības sniegšanu Ukrainai atbilstoši aktuālajām prioritātēm.
Parakstu vākšana šai iniciatīvai sākās 12.decembrī.
Kā ziņots, arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas pastiprināt ES līmeņa uzraudzību sankciju īstenošanai un pastiprināt centienus ierobežot Maskavas iespējas apiet ES noteiktos ierobežojošos pasākumus.
Savukārt Latvijas zemkopības ministrs Armanda Krauzes (ZZS) rosina ES līmenī noteikt Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu. Krauzes ieskatā, jāparedz Krievijas graudu importa aizliegums ES valstīs, bet jāsaglabā Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.