Krievijas tiesa atsaka Duncovu reģistrēt kā kandidāti prezidenta vēlēšanām

© pixabay.com

Krievijas Augstākā tiesa trešdien noraidīja žurnālistes Jekaterinas Duncovas prasību pret Centrālo vēlēšanu komiteju (CVK) par atteikumu reģistrēt viņas kandidatūru tā sauktajām prezidenta vēlēšanām.

Žurnāliste un bijusī Rževas pilsētas domes deputāte iestājas par "cilvēcīgu" Krieviju, kas ir "miermīlīga, draudzīga un gatava sadarboties ar ikvienu, balstoties cieņas principos".

Diktatora Vladimira Putina 24 varas gados valsts ir pārvērsta par tirāniju, un viņa atkārtota apstiprināšana valsts galvas amatā martā gaidāmajā vēlēšanu farsā ir garantēta.

Visi redzamākie oponenti, kas varētu mest izaicinājumu diktatora varai, ieslodzīti cietumos vai devušies trimdā. Visi neatkarīgie mediji ir slēgti.

Krievijas CVK nedēļas nogalē atteicās pieņemt Duncovas atbalstītāju grupas pieteikumu reģistrēt viņu kā prezidenta vēlēšanu kandidāti. Lēmumu CVK skaidroja ar "kļūdām" dokumentos, cita starpā arī ar tajos pamanītajām pārrakstīšanās kļūdām.

Duncova CVK lēmumu apstrīdēja Augstākajā tiesā, tomēr tiesa viņas prasību tagad noraidījusi.

Krievijas politikas pazinēji jau iepriekš norādījuši, ka Putinam ir bail no Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās pieredzētā "Cihanouskas efekta", kad mazpazīstamas kandidātes starts vēlēšanās pārauga plašā protesta kustībā.

Pēc zaudējuma tiesā Duncova paziņoja, ka veidos savu partiju, kas iestāsies par "mieru, brīvību un demokrātiju".

Duncova aicinājusi liberālās partijas "Jabloko" vadību nominēt viņu prezidenta vēlēšanām, tomēr partijas līderis Grigorijs Javlinskis šim aicinājumam nav atsaucies.

Vairākas Krievijas partijas jau nominējušas savus kandidātus prezidenta vēlēšanām.

Partija "Pilsoniskās iniciatīva", kas nav pārstāvēta parlamentā, atbalstījusi neatkarīgo kandidātu Borisu Nadeždinu, kas izteicies pret Krievijas karu Ukrainā.

Duncova mudinājusi savus atbalstītājus palīdzēt Nadeždinam savākt parakstus, kas nepieciešami kandidēšanai vēlēšanās.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.