Lietuvas prezidents: Krievijas spējas apdraudēt NATO ir atkarīgas no Rietumu atbalsta Kijivai

Krievijas spējas atjaunot militāros spēkus un radīt reālu apdraudējumu NATO būs atkarīgas no kara Ukrainā gaitas un tā, cik aktīvi Rietumvalstis atbalstīs Kijivu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Komentējot nesen izskanējušās politiskās diskusijas par to, ka Krievija varētu atjaunot savas spējas un uzbrukt NATO laikā, kad Rietumu militārais atbalsts Ukrainai ir samazinājies, Nausēda teica, ka Maskavai labvēlīga scenārija gadījumā Krievija piecu gadu laikā varētu būt gatava reāli apdraudēt aliansi.

"Es domāju, ka tā ir tikai vēlme diskutēt par līdzvērtīgiem nosacījumiem - nevienam nav skaidras atbildes, kad Krievijas uzvedība varētu mainīties un kad tā varētu vērst savu skatienu pret NATO. Tas lielā mērā būs atkarīgs no kara Ukrainā scenārija. Un, ja Krievijai arī turpmāk neizdosies iegūt sev labvēlīgu tendenci, tā, protams, iestrēgs uz ilgāku laiku un vienkārši nebūs spējīga karot vairākās frontēs," Nausēda teica intervijā Lietuvas televīzijas kanālam "TV3".

Viņaprāt, "tas var notikt", ja Rietumi pēkšņi novērsīsies no Ukrainas un pārtrauks tai sniegt nepieciešamo atbalstu.

"Taču šāda scenārija iespējamība ir ļoti maza," uzsvēra Lietuvas prezidents.

"Mēs runājam par laika periodu, kura laikā Krievija, kā tā iedomājas, varētu panākt izrāvienu karā Ukrainā un, mobilizējot savus resursus, pavērsties pret NATO. Un tas varētu būt piecu gadu periods," paskaidroja Nausēda.

Lietuvas izlūkdienesti pavasarī prognozēja, ka Maskava to varētu izdarīt tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā. Tomēr Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris sacīja, ka, ja Krievija palielinās savus militāros izdevumus, tās spējas varētu tikt atjaunotas ātrāk.

Nesen arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis publiski aicināja gatavoties scenārijam, ka Krievija netiks apturēta Ukrainā un turpinās cīņu pret NATO valstīm, uzsverot nepieciešamību pieņemt tūlītējus stratēģiskus lēmumus, lai stiprinātu valsts drošību.

Politiķi Lietuvā apspriež ideju par vispārēju karaklausību, kā arī iespēju ieviest atsevišķu nodokli, lai paātrinātu aizsardzības finansēšanu.