Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Pasaulē

Īrija iesūdzējusi Lielbritānijas valdību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

© Reuters/Scanpix/Leta

Īrija iesūdzējusi Lielbritānijas valdību Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar pretrunīgi vērtēto likumu, kas paredz amnestiju bijušā Ziemeļīrijas konflikta dalībniekiem.

Šis likums, kuru 2022.gada maijā ierosināja Konservatīvās partijas valdība un šī gada septembrī pieņēma Lielbritānijas parlaments, aicina izveidot patiesības un atveseļošanās komisiju, kas piedāvātu amnestiju britu drošības spēku personālam un paramilitāro grupējumu dalībniekiem, ja viņi sadarbosies ar komisijas veiktām izmeklēšanām.

Ziemeļīrijas konfliktā, kas ilga no 20.gadsimta sešdesmito gadu beigām līdz Lielās Piektdienas vienošanās noslēgšanai 1998.gada 10.aprīlī, tika nogalināti vairāk nekā 3500 cilvēku. Apmēram 1200 nāves gadījumi vēl tiek izmeklēti.

Šo likumu ir asi kritizējušas konfliktā nogalināto ģimenes, visas Ziemeļīrijas politiskās partijas un Īrijas Republikas valdība. Arī Eiropas vadošā cilvēktiesību institūcija Eiropas Padome ir paudusi "nopietnas bažas" par šo amnestiju un tās atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kuru parakstījusi arī Lielbritānija.

Īrija ir brīdinājusi, ka likums nav saderīgs ar Lielbritānijas saistībām saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, atgādināja Īrijas premjerministra vietnieks Mihāls Mārtins. Viņš sacīja, ka Lielbritānijas valdības lēmums vienpusēji pieņemt likumu, neskatoties uz Īrijas un daudzu citu paustajām pamatotajām bažām, neatstāj Īrijai daudz iespēju.

"Lielbritānijas valdība atcēla politisko iespēju un atstāja mums tikai šo juridisko," norādīja Mārtins. Viņš piebilda, ka "izmantojis visas iespējas, lai darītu zināmas savas bažas", un mudināja Londonu apturēt likuma pieņemšanu.

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars žurnālistiem Dublinā paziņoja, ka tiesa tiks aicināta izvērtēt likumu, un Īrija par to jau ir informējusi Lielbritānijas valdību.

Īrija vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas izskata sūdzības par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem. Tiesas jurisdikciju atzīst 46 valstis, tai skaitā Lielbritānija un Īrija.

Mārtins norādīja, ka konvencijas iekļaušana Ziemeļīrijas tiesību aktos bija 1998.gada Lielās Piektdienas miera līguma "īpaša un būtiska prasība".

Veterānu grupas tomēr atzinīgi novērtējušas likumu par Ziemeļīrijas konflikta dalībnieku amnestiju, uzskatot, ka bijušie karavīri bijuši netaisni pakļauti tiesiskai vajāšanai par piedalīšanos šajā konfliktā.

2022.gada novembrī bijušais britu karavīrs Deivids Holdens kļuva par pirmo karavīru, kas pēc 1998.gada vienošanās noslēgšanas atzīts par vainīgu Ziemeļīrijas konflikta laikā izdarītā slepkavībā. Holdenam vēlāk piesprieda trīs gadu nosacītu cietumsodu par slepkavību bez iepriekšēja nodoma, jo viņš bija nošāvis 23 gadus veco Eidenu Makanespiju.