Krievija gatavojas piesavināties divu ES enerģētikas gigantu aktīvus

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētus, kas piešķir Krievijas valdībai pilnvaras konfiscēt un piespiest pārdot jaunajiem Krievijas īpašniekiem Eiropas enerģētikas kompānijām piederošus aktīvus miljardiem dolāru vērtībā, vēsta Politico.

Kremlis trešdien publicētajā dekrētā lika izveidot jaunas Krievijas kompānijas, kas saņems akcijas Južno-Ruskoje naftas un gāzes atradnē, kas pašlaik pieder Austrijas OMV un Vācijas Wintershall.

Tiek atzīmēts, ka šīm divām lielākajām Eiropas enerģētikas kompānijām, kas pārstāv valstis, kuras Maskava uzskata par "nedraudzīgām", kopā pieder 60% akciju urbšanas vietā Krievijas Tālajos Ziemeļos.

"Lai gan teorētiski uzņēmumi saņemtu kompensāciju par saviem ieguldījumiem, summu, ko tie saņems no pārdošanas, noteiks Krievijas valsts. Šis solis iezīmē lielāko aktīvu arestu valsts nesenajā vēsturē," raksta Politico.

Tiek atzīmēts, ka par pilnīgu izstāšanos no Krievijas ir paziņojušas daudzas Rietumu enerģētikas kompānijas kopš kara sākuma 2022. gada februārī, tostarp amerikāņu Exxon Mobil un Norvēģijas Equinor. Tomēr citi uzņēmumi, piemēram, Shell, BP, TotalEnergies un Wintershall, ir saskārušies ar praktiskām grūtībām, likvidējot savu uzņēmējdarbību valstī un atgūstot savus līdzekļus.

Eksperti brīdina, ka Rietumu investīciju trūkums kopā ar embargo galvenajām iekārtām un tehnoloģijām naftas un gāzes izpētei un urbšanai nozīmē, ka Krievijas vadošajai fosilā kurināmā nozarei, iespējams, ilgtermiņā būs jāsaskaras ar produktivitātes samazināšanos, neskatoties uz sankciju nepilnībām, raksta Politico.

Atgādinām, ka jūlijā Kremlis nolēma nodot ārējā pārvaldībā Carlsberg un Francijas Danone meitas uzņēmumus Krievijā.

Krievija aicināja Rietumus “apmainīties” ar iesaldētajiem aktīviem - Rietumu kompānijām, kuras nevar izņemt kapitālu no Krievijas Federācijas, Kremlis sankciju ietvaros piedāvāja atņemt Rietumu iesaldētos Krievijas aktīvus.

Iepriekš Eiropas Savienība plānoja noteikt sankcijas pret personām un organizācijām, kas saistītas ar Eiropas uzņēmumu aktīvu arestu Krievijā, lai gan līdz šim Brisele nav sodījusi tos, kuri guvuši labumu no konfiskācijas.