Bulgārijā ievērojami pieaugusi agresija un naids pret ebrejiem

© IMAGO/Jochen Tack/Scanpix/Leta

Bulgārijā prokrieviskās un galēji kreisās partijas uzkurina antisemītismu, īpaši kopš Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" kara sākuma, paziņojušas ebreju organizācijas.

Ebreju organizācijas konstatējušas, ka sociālajos tīklos ievērojami pieaugusi agresija un naids pret ebrejiem. To uzkurina kreisie un galēji kreisie, un retāk galēji labējie.

"Kopš 7.oktobra ir vērojams kreisā antisemītisma uzplaiksnījums, kurā anticionisms un antiimperiālisms mijas ar naidu pret Rietumeiropu. Sociālos plašsaziņas līdzekļus pārpludina mēmi, video un propaganda, un liela daļa no tā visa nāk no prokrieviski noskaņotiem avotiem," sarunā ar ziņu vietni "Euractiv" izteicies ebreju organizācijas "B'nai B'rith" viceprezidents Eiropas jautājumos Solomons Bali.

Saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem 2021.gadā Bulgārijā par ebrejiem sevi uzskata 1162 cilvēki.

Arī ebreju organizācijas "Shalom" izpilddirektora Maksima Delčeva novērojumi liecina, ka "atklāts antisemītisms nāk no kreisajām un galēji kreisajām grupām un ar tām saistītajiem sociālo mediju profiliem, kas kaismīgi atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu". "Tie pauž atbalstu "Hamās" un Palestīnai, kas pārsniedz pieļaujamo," "Euractiv" norādījis Delčevs, piebilstot, ka šādu izpausmju no galēji labējiem ir daudz mazāk.

"Shalom" jūlijā ziņoja prokuratūrai par kolāžu ar bijušo ārlietu ministru Solomonu Pasi, kas tika izplatīta prokrieviskās eiroskeptiķu partijas "Vazraždane" ("Atdzimšana") oficiālajā kanālā lietotnē "Telegram". Kolāžā Pasi attēlots svītrainā cietuma apģērbā nacistu karavīru pavadībā. Kolāžas paraksts vēsta: "Ja jūs nevēlaties Krievijas gāzi, nāciet un ļaujiet mums piegādāt jums mūsējo".

Sofijas pilsētas prokuratūra sniedza detalizētu ziņojumu par ierosinātajām lietām un izmeklēšanām par fašistiskas ideoloģijas sludināšanu, galvenokārt par gadījumiem, kad uz ēku fasādēm uzkrāsoti kāškrusti, bet arī par sūdzībām pret "Vazraždane" līderi Kostadinu Kostadinovu. Tomēr pēdējos gados neviena no šīm lietām nav beigusies ar tiesvedību.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais