Atklāts iemesls, kāpēc ES atlikusi ārkārtas samitu par palīdzības apstiprināšanu Ukrainai

© Scanpix

Eiropas Savienība atlikusi ārkārtas samitu, lai vienotos par budžetu un piešķirtu 50 miljardus palīdzības Ukrainai - šobrīd zināms, ka tas notiks nevis janvārī, kā bija paredzēts, bet gan 2024. gada 1. februārī.

Kā sociālajā tīklā X pavēstīja Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels, termiņš tiek pagarināts tādēļ, ka 26 ES valstu vadītāji joprojām vēlas pārliecināt Ungāriju atcelt veto šim lēmumam.

"ES ārkārtas samits par budžetu notiks 1. februārī. Lai apstiprinātu palīdzību Ukrainai, mums ir nepieciešams nedaudz vairāk laika, lai pārliecinātu Ungāriju," sacīja Mišels.

Eiropadomes prezidents atgādināja, ka lēmumu palīdzēt Ukrainai atbalsta 26 no 27 dalībvalstīm, pret to ir tikai Ungārija. Mišela uzskata, ka tas efektīvi parāda vienprātību par nodomu pārskaitīt līdzekļus.

2023. gada 20. jūnijā Eiropas Komisija ierosināja izveidot īpašu instrumentu, kas nodrošinātu konsekventu, prognozējamu un elastīgu atbalstu Ukrainai laika posmā no 2024. līdz 2027. gadam - kopumā līdz 50 miljardiem eiro.

Tajā pašā laikā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans Eiropas Savienības samitā Briselē uzlika veto palīdzībai Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā no Eiropas Savienības.

Šarls Mišels sacīja, ka Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti, lai garantētu palīdzību Ukrainai, turklāt viņš ir pārliecināts, ka Ukrainai tiks nodrošināts finansējums, neskatoties uz Ungārijas veto.

Pasaulē

Uzaicinājumam iestāties NATO jābūt attiecinātam uz visu Ukrainas teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās, bet alianses darbība varētu attiekties tikai uz Kijivas kontrolē esošo teritoriju, intervijā ASV telekanālam CBN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.