Dombrovskis: Eiropas ekonomika kopumā ir izrādījusies noturīga pret kara Ukrainā radītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem
Eiropas ekonomika kopumā ir izrādījusies noturīga pret kara Ukrainā radītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, tādu redzējumu aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš atzīmēja, ka smagākais bija pagājušais gads gan saistībā ar atteikšanos no Krievijas energoresursiem, gan nosakot sankcijas pret Krievijas naftu un oglēm, gan arī Krievijai pašai pārtraucot gāzes piegādes. Dombrovskis norādīja, ka jāpatur prātā arī "Nord Stream" gāzes vada spridzināšana.
"Eiropas Savienībai (ES) nācās ļoti strauji pārorientēt savas energoresursu piegādes, un bija bažas, vai izdosies nodrošināt energoresursus pietiekamā apjomā pagājušajā ziemā. Tika veikts ļoti liels darbs, lai pārorientētu energoresursu un pirmām kārtām dabasgāzes plūsmas, ko arī izdevās izdarīt," teica EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
Pēc Dombrovska paustā, patlaban lielākais gāzes piegādātājs ES ir Norvēģija. Tika pieņemta arī "REPowerEU" programma, un pagājušajā nedēļā tika apstiprināts Latvijas koriģētais Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns, ietverot arī finansējumu 124 miljonu eiro apjomā no "REPowerEU" programmas, kas ir tieši vērsts uz atkarības no Krievijas energoresursiem novērošanu un plašāku atjaunojamās enerģijas pielietošanu. Līdz ar to šo smagāko posmu tomēr ir izdevies pārvarēt, uzsvēra EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
LETA jau rakstīja, ka valdība otrdien, 12.decembrī, apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu un informatīvo ziņojumu par Atveseļošanas fonda (AF) plāna papildinājumu, kas paredz papildu finansējumu Latvijai 143 244 522 eiro apmērā.
EK 2022.gada 8.martā nāca klajā ar priekšlikumu AF papildu piešķīrumam enerģētikas jomai - "RePowerEU" iniciatīvu. Papildus tam, ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā jau noteikto atskaites punktu un mērķu nesasniegšanai par šobrīd plānoto AF finansējumu, tādēļ atsevišķām iniciatīvām pārskatīti sasniedzamie mērķi.
Latvijas AF papildinājums ir izstrādāts ar mērķi, lai ieviestu reformas un investīcijas par papildu finansējumu 143,245 miljoniem eiro.
Ņemot vērā jaunās prioritātes nozīmi enerģētikas jomas stiprināšanā, no jauna Latvijas AF plānā iekļauta "RePowerEU" iniciatīva, kas ir jauna AF plāna "RePowerEU" komponente. "RePowerEU" komponentē iekļautas jaunas reformas un investīcijas, kurām tiks novirzīts finansējums 123,7 miljonu eiro apmērā, kas ir Latvijai maksimālais piešķīrums no "RePowerEU" iniciatīvas, kā arī "Brexit" korekcijas rezerves instrumenta pārvedums 10,9 miljonu eiro.
Komponentes mērķis ir stiprināt enerģētikas drošību un pāreju uz atjaunojamiem resursiem, kas nodrošinās ikgadējā ieteikuma īstenošanu attiecībā uz energoneatkarību, kā arī radīs ietekmi uz tarifu samazināšanu un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu Latvijā.
Pārrēķina rezultātā Latvijai papildus pieejamā AF finansējuma mainīgā granta daļa 8,5 mijonu eiro apmērā ir novirzīta AF plānā esošiem investīciju pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ilgstošu sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību un stiprināt cilvēku ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem un iekļaušanu darba tirgū, tas ir papildu finansējums Labklājības ministrijas nevienlīdzības mazināšanas komponentes deinstitucionalizācijas pasākumiem.
AF plānā veiktas arī citas izmaiņas, kas balstītas uz objektīviem apstākļiem - sasniedzamo rādītāju termiņu pagarināšana, rādītāju definīciju un vērtību maiņa, precizēti rādītāju apraksti, tajā skaitā pamatojošie dokumenti. Lielākā daļa izmaiņu piedāvātas kontekstā ar sadārdzinājumu rašanos.