Putins negrasoties iebrukt kādā no NATO valstīm

© Scanpix

ietumvalstu bažas par Maskavas iespējamu uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij ir "pilnīgas muļķības", svētdien publiskotā intervijā Krievijas valsts televīzijai paziņoja diktators Vladimirs Putins.

Uz jautājumu, vai Krievija, kas jau nepilnus divus gadus turpina visaptverošu karu Ukrainā, varētu iebrukt kādā NATO dalībvalstī, Putins atbildēja, apsūdzot ASV prezidentu Džo Baidenu par to, ka viņš šādus brīdinājumus izsaka, lai novērstu uzmanību no savām kļūdām Krievijas politikā.

Pats Baidens saprot, ka "Krievijai nav iemesla, nav intereses - ģeopolitiskas, ekonomiskas vai militāras - cīnīties ar NATO valstīm", teica Putins.

"Mums nav nekādu teritoriālu pretenziju vienam pret otru, nekādas vēlmes bojāt savas attiecības ar" NATO dalībvalstīm, apgalvoja Putins, kurs 2022.gada februārī deva rīkojumu iebrukt kaimiņvalstī Ukrainā.

Viens no kara ieganstiem bija Maskavas iebildumi pret Ukrainas plāniem pievienoties NATO.

No otras puses, Kijiva un Rietumvalstis ir brīdinājušas, ka Putins, uzvarot karā Ukrainā, nākamreiz varētu uzbrukt Baltijas valstīm, kas ir NATO sastāvā, kā arī citām NATO dalībvalstīm.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis Rietumus palielināt militāro atbalstu viņa valstij, lai ļautu Ukrainai spēkiem nodrošināt stratēģisku sakāvi Krievijai un neļaut tai vēl kādreiz uzbrukt kādai citai valstij.

Pēc Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā vēl viena valsts, kas robežojas ar Krieviju, - iepriekš neitrālā Somija - ir pievienojusies aizsardzības aliansei.

Intervijā Putins brīdināja, ka ar Somiju būs vēl vairāk problēmu, lai gan iepriekš tādu neesot bijis.

"Mēs tagad izveidojam Ļeņingradas militāro apgabalu un koncentrēsim tur noteiktas militārās vienības," sacīja Putins, detalizētāku paskaidrojumu nesniedzot.

Rietumiem būs jārēķinās ar Krieviju par šīm kontaktlīnijām, viņš teica.

Bijušais Ļeņingradas militārais apgabals Krievijas rietumos, kas robežojas ar Somiju 2010.gadā tika apvienots ar lielāku Rietumu militāro apgabalu.

Krievija iepriekš paziņoja par nodomu atjaunot Ļeņingradas apgabalu, reaģējot uz plānoto Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.

Zviedrijas pievienošanās NATO joprojām ir atkarīga no Turcijas apstiprinājuma.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais