Vācijas parlamenta apakšnams piektdien apstiprinājis papildbudžetu 2023.gadam, jo pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma valdība bija spiesta atcelt šim gadam Konstitūcijā esošās normas par valsts parāda griestiem, izsludinot ārkārtēji stāvokli.
Tādējādi šogad plānots uzņemties jaunas parādsaistības 70,61 miljarda eiro apmērā, kas ir par 44,8 miljardiem vairāk, nekā pieļāva aizņemšanās griesti.
Kā ziņots, Vācijas Konstitucionālā tiesa 15.novembrī atzina, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai atvēlēto 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla.
Vācijās konstitūcija stingri ierobežo jaunu valsts parādsaistību uzņemšanos.
Lai novērstu pandēmijas sekas, federālā valdība palielināja 2021.gada budžetu, apgalvojot, ka konstitūcijā noteikto valsts parāda griestu atcelšana esot attaisnojama, jo pandēmija radījusi ārkārtēju situāciju.
Lai izvairītos no jaunu parādsaistību uzņemšanās, koalīcija, kuru veido kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), 2022.gadā panāca Bundestāga lēmumu, ar kuru ar atpakaļejošu datumu pandēmijas seku novēršanai atvēlētie, taču neiztērētie līdzekļi tika novirzīti valdības ambiciozās klimata politikas finansēšanai.
Konstitucionālā tiesa šādu praksi atzina par nelikumīgu.
Spriedums lika valdībai atlikt arī 2024.gada budžeta pastiprināšanu.
Saskaņā ar vienošanos starp valdošajā koalīcijā esošajām partijām par iztrūkuma aizlāpīšanu nākamā gada budžetā, ko radījis Konstitucionālās tiesas spriedums, Bundestāgs piektdien apstiprināja arī CO2 izmešu cenas straujāku paaugstināšanu, nekā tika plānots iepriekš.
Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra CO2 izmešu cenā, kas tiek piemērota benzīnam un apkurei, būs 45 eiro par tonnu līdzšinējo 30 eiro vietā.
Sākotnēji koalīcija bija vienojusies, ka CO2 izmešu cena, nākamgad tiks paaugstināta tikai līdz 40 eiro par tonnu.
Ieņēmumus no cenas paaugstinājuma paredzēts ieskaitīt valdības izveidotajā daudzgadējā Klimata un ekonomikas pārveides fondā, kura līdzekļus plānots izmantot klimata pārmaiņu ierobežošanas projektiem.
Saskaņā ar Vācijas automobiļu kluba ADAC aplēsēm pēc gadu mijas benzīna cena varētu pieaugt par 4,3 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena - par 4,7 centiem.
Savukārt gāzes cena varētu pieaugt par 0,39 centiem par kilovatstundu, bet mazuts sadārdzināsies par 4,8 centiem litrā.
Tādējādi vidējās ģimenes izdevumi par gāzes apkuri pieaugs par 78 eiro gadā, bet par mazuta apkuri - par 96 eiro.