Eiropas Savienības (ES) līderu vidū ir vienprātība, ka Ukraina ir galvenais dienaskārtības jautājums, par kuru jāvienojas, tā ceturtdien pirms Eiropadomes sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Šodien būs diskusija, kurā ļoti vajadzīga Eiropas vienotība. Pēc aizkulišu sarunām, ir skaidrs, ka Ukraina ir tas galvenais jautājums, par ko mums ir jāvienojas," sacīja Siliņa. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tas skar arī pašu Eiropu, jo, ja Eiropa nespēs vienoties, tad nevarēs pildīt savus iepriekš dotos solījumus.
Siliņa ir pārliecināta, ka ES nevar palikt uz vietas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas atzinumu, Ukraina un Moldova ir izpildījušas visas prasības, un tagad "ir jāiet uz priekšu".
Komentējot iespējamo Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna ietekmi uz lēmumiem, Siliņa sacīja, ka varbūt ir pienācis brīdis, kad ir jārunā ne tik daudz par Ukrainu, bet par kādu citu, kurš neiet uz priekšu. Savukārt, atbildot, vai 26 valstis varētu lemt par to, ka atņem Ungārijai balsstiesības Ukrainas jautājumā, Siliņa atbildēja, ka tas ir viens no juridiskajiem mehānismiem, kuru kādā brīdī var pielietot, bet šis brīdis vēl nav pienācis.
"Daudz kas ir runāts medijos un aizkulisēs, bet jāskatās, kā mēs ejam tālāk. Es neredzu, ka mēs varētu apstāties un Ukrainu neatbalstīt, jo tas nozīmē, ka mēs koķetētu ar Krieviju," pārliecināta ir Siliņa.
Jau ziņots, ka Siliņa šodien un piektdien, 15.decembrī, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu sanāksmē. Eiropadomes galvenie darba kārtības jautājumi ir par atbalsta turpināšanu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos, drošību un aizsardzību.
Tāpat ES dalībvalstu līderu sanāksmes uzmanības centrā būs arī bloka paplašināšanās politika, kā arī par ES ilgtermiņa budžeta 2021.-2027.gadam vidusposma pārskats.
LETA jau rakstīja, ka Latvija Eiropadomē paudīs nostāju, ka līdz gada beigām ir jāpanāk vienošanās par mehānismu Ukrainas finansiālajam atbalstam, kas būtu darbspējīgs no nākamā gada sākuma.
Latvijas ieskatā, svarīgi ir novērst jaunu apdraudējumu Izraēlai, vienlaikus tam ir jānotiek atbilstoši starptautiskajām tiesībām, tai skaitā humānajām tiesībām, neradot draudus civiliedzīvotājiem.
Tāpat Latvija ir iecerējusi paust nostāju, ka esošie ES līgumi ir pietiekami elastīgi, lai sagatavotu ES paplašināšanās procesam. Latvija uzsvērs, ka darbs pie ES pielāgošanas nevar būt šķērslis ES paplašināšanās procesā.
Kā vēstīts, novembrī Eiropas Komisija (EK) ieteica uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos ES, neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekami tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.
EK atzīmēja, ka Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni.