Kallasa: Igunijas neatkarības galvenā garantija ir nebūt vienai

Igaunija ir skaidri paudusi, ka tās kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas galvenā garantija ir vairs nekad nebūt vienai, otrdien sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kas kopā ar Rīgikogu Eiropas Savienības (ES) lietu komisijas priekšsēdētāju Līzu Pakostu deputātus iepazīstināja ar Igaunijas ES politikas īstenošanas pārskatu.

"Pagātnē mēs esam maksājuši augstu cenu par to, ka palikām vieni, un mēs negrasāmies to piedzīvot vēlreiz," teica Igaunijas premjerministre, piebilstot, ka Krievija uzbruka Ukrainai tieši tāpēc, ka Ukraina nav NATO vai ES dalībvalsts.

Kallasa uzsvēra, ka arī Ukraina katru dienu cīnās par Igaunijas brīvību un tai ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts.

Es ticu, ka šīs nedēļas Eiropadomes sanāksmē mēs varam vienoties par sankcijām, iesaldēto aktīvu izmantošanu, ekonomisko un militāro palīdzību, kā arī par Ukrainas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām, tādējādi iedrošinot arī citas valstis visā pasaulē,

viņa uzskaitīja.

Premjerministre arī pieminēja ieiešanu no vienas krīzes citā, norādot, ka ES iekšējais tirgus un Eiropas konkurētspēja atpaliek no pasaules konkurentiem. Kallasa sacīja, ka Eiropas konkurētspējai ir ļoti svarīgi, lai valstis īstenotu plānos solītās valsts reformas un lai tiktu veiktas investīcijas konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanai.

Kallasa atgādināja, ka ir arī daži viegli sasniedzami mērķi, piemēram, atceļot izņēmumus attiecībā uz valsts parādu un valsts atbalstu.

"Eiropas ekonomika un iekšējais tirgus nevar funkcionēt, cerot uz valsts iejaukšanos, kas arvien izraisa jaunu valsts atbalstu vai protekcionismu kā konkurences kropļošanu un jaunas cerības uz valsts finansiālu iejaukšanos." klāstīja Kallasa, piebilstot, ka "pat turīgās valstīs nodokļu maksātāju nauda galu galā beidzas".

"Tāpat kā birokrātija barojas no birokrātijas, valsts atbalsts barojas no valsts atbalsta. Nodokļu maksātāju finansēta konkurences priekšrocība ir kā mirklis - tā nav ilgstoša," viņa teica. Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka ir jāatgriežas pie tirgus ekonomikas, kas darbojas uz vienlīdzīgiem noteikumiem, un piebilda, ka digitālajām un zaļajām reformām ir jāpalielina konkurētspēja un jāpalīdz saglabāt ekonomikai nepieciešamo resursu bāzi.

Kallasa pauda gandarījumu par to, ka Igaunija un Lietuva pilnībā izmantojušas nesen noslēgtā ES budžeta perioda pieejamos līdzekļus, jo tās ir vienīgās valstis, kas to spējušas izdarīt.

"Šoruden mēs beidzot saņēmām pirmo izmaksu no jaunās paaudzes budžeta līdzekļiem, līdz ar to uz šodienu, ieskaitot avansa maksājumu, 364 miljoni eiro jeb 38% no visiem jaunās paaudzes līdzekļiem jau ir sasnieguši vai drīzumā sasniegs Igaunijas ekonomiku," viņa teica.

Premjerministre norādīja, ka, atskatoties atpakaļ, lai gan ekonomikas lejupslīde, no kuras baidījās veselības krīzes dēļ, bija mazāka, nekā gaidīts, tās mazināšanai un reformu īstenošanai paredzētie līdzekļi ir izrādījušies svarīgs instruments ekonomikas atdzīvināšanai, īpaši tagad, kara izraisītās krīzes laikā.

"Valsts investīciju attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Igaunijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un tāda tā saglabāsies arī turpmākajos četros valsts budžeta stratēģijas perioda gados. Ja vidējā investīciju attiecība pret IKP Eiropas Savienībā ir aptuveni 3%, tad Igaunijā tā pārsniedz 5%. Mēs darām visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka investīcijas no šī perioda sasniedz arī Igaunijas iedzīvotājus," viņa teica.

Igaunijas parlamenta ES lietu komisijas priekšsēdētāja Pakosta savā prezentācijā galveno uzmanību pievērsa bloka drošības nodrošināšanai, nepieciešamībai attīstīt aizsardzības rūpniecību un atbalstam Ukrainai. Pakosta apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar ES paplašināšanos, un uzsvēra nepieciešamību samazināt birokrātiju