Plašāka kara iespējamība Tuvajos Austrumos var apdraudēt ASV spēju palīdzēt Ukrainai

Jau divus mēnešus pasaules uzmanība pievērsta ne tikai asiņainajiem notikumiem Ukrainas frontes līnijās, bet arī Izraēlas un Palestīnas konfliktam. Kopš kara sākuma valda uztraukums, ka tas varētu pāraugt lielākā reģionālā cīņā, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".

Eksperti uzskata, ka ASV varētu to pārtraukt. Izraēlas lobijs ir spēcīgākais ārpolitiskais lobijs ASV, turklāt amerikāņiem vēsturiski bijusi liela loma Tuvo Austrumu reģionā. Tikmēr plašāka konflikta iespējamība reģionā varētu atstāt negatīvas sekas uz gatavību palīdzēt Ukrainai.

Pēc vairāk nekā pusotra mēneša ilgas karošanas Izraēla un teroristu grupējums Hamās noslēdza īsu pamieru. Puses vienojās, ka pamiera laikā ļaus humānās palīdzības piegādi Gazas reģiona iedzīvotājiem, kā arī notiks ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņa. Pauze nebija ilga un pēc septiņu dienu pārtraukuma cīņas atsākās. Izraēlas militārie spēki vainoja Hamās par pamiera pārkāpšanu, savukārt Hamās Izraēlu, ka tā nevēlējās atbrīvot vairāk ķīlnieku.

Līdz šim nogalināto skaits abās pusēs pārsniedzis jau 18 tūkstošus. Vēl vismaz 46 tūkstoši Gazas iedzīvotāju ir tikuši ievainoti. Divu mēnešu laikā Izraēlas un Palestīnas konfliktā ir nogalināts gandrīz divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā kara noziedznieka Putina mašinērija noslepkavojusi Ukrainā divu gadu laikā. Apšaudes joprojām notiek un konfliktam pagaidām neredz atrisinājumu.

Šonedēļ aprit divi mēneši kopš Izraēlas un Palestīnas kara sākuma. Bažas par plašāka konflikta iespējamību reģionā arvien pieaug, jo līdz šim atklātus uzbrukumus ne tikai Izraēlai, bet tās sabiedrotajiem veikušas arī teroristu organizācijas “Hezbollah” un Huti. Konflikts jau līdz šim liek rietumu sabiedrotajiem dalīt uzmanību no Ukrainas, bet plašāks karš reģionā vēl vairāk apdraudētu ASV palīdzības sniegšanu tai.

Tuvo Austrumu reģions, īpaši Arābijas pussala, jau ilgstoši ir pulvera muca. Jau kopš konflikta sākuma eksperti un politiķi satraukti vēstīja, ka Izraēlas un Palestīnas karš ir potenciāls iedīglis plašākam konfliktam reģionā- Izraēlas un kaimiņvalstu attiecības ir saspringtas jau kopš tās dibināšanas. Lielākā ienaidniece ir uz reģiona līdera statusu pretendējošā Irāna. Tā atbalsta gan Hamās kaujiniekus, gan “Hezbollah”, kas bāzējušies Libānā.

“Hezbollah” līdzīgi kā Hamās sevi pasniedz kā politisku partiju, kamēr vairums pasaules valstu to atzinušas par teroristu organizāciju. Uzbrukumi Izraēlai arī nav nekāds jaunums. Līdzīgi kā Hamās veica apšaudes pirms konflikts izvērtās plašumā, arī “Hezbollah” un Izraēla pastāvīgi viena otras virzienā raidījušas šāvienus.

Pensilvānijas universitātes profesors, Tuvo Austrumu politikas eksperts Ians Lustiks skaidro, ka ir bijuši arī uzbrukumi no Hezbollah, kuru sekas nebija paredzamas.

Acīmredzot viņi [Hezbollah] ir centušies dozēt vardarbību, lai to varētu interpretēt kā atbalstu Gazas iedzīvotājiem, vienlaikus pārvilinot Izraēlas spēkus ziemeļu virzienā, tādējādi padarot kara izmaksas Izraēlai augstākas, jo izraēlieši ir spiesti pārvietoties. Bet vardarbība nesasniedz slieksni, kas amerikāņu acīs varētu attaisnot tiešu Izraēlas uzbrukumu Libānai.

Pussalas otrā malā atrodas Jemena, kurā jau gandrīz desmit gadus plosās pilsoņu karš. Tur bāzēti Hutu nemiernieki. Virkne valstu hutus atzinušas par teroristu grupējumu, kuru turklāt atbalsta Irāna. Pagājušajā nedēļā medijus pāršalca ziņa, ka Huti veikuši raķešu uzbrukumus komerciālajiem kuģiem Sarkanajā jūrā. Pirms dažām dienām ASV ziņoja, ka teroristi mēģinājuši veikt tiešu uzbrukumu vienam no viņu karakuģiem.

Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Toms Rātfelders komentē:

Mums ir jāsaprot, tas, ka amerikāņi un citi pasaulē baidās, ka potenciāls, ka konflikts varētu vērsties plašumā, ir arī potenciāla ietekmes svira, ko Hamās atbalstošās puses var izmantot pret ASV, jo, ja Amerikai nebaidītos no tā, pie kā var novest Izraēlas darbības, tad būtu arī otrai pusei daudz mazāka vēlme ietekmēt ASV spējas iegrožot Izraēlu.

Izraēlas un Palestīnas karš jau šobrīd kalpo par labu Krievijas interesēm. Putins to var izmantot lai rastu atbalstu Kremļa idejai par pamieru Ukrainas frontē. Pret to iebildušas daudzas valstis, uzsverot, ka Krievija to izmantotu, lai stiprinātu savu militāro mašinēriju un uzbruktu ar jaunu sparu.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds raidījumā atklāj, ka Krievija ir ieinteresēta destabilizācijā dažādos līmeņos, tai skaitā, lai reģions ir pietiekami nestabils arī naftas piegāžu ziņā:

Skaidrs, ka līdz ar to arī Krievijas naftas piegādes un viņi ir vieni no lielā trijnieka valstīm, respektīvi, ja mēs skatāmies, tad Krievija, ASV un Saūda Arābija faktiski nodrošina 30% no pasaulē saražotās naftas, tad, protams, ka Krievija ir ieinteresēta, lai Tuvie Austrumi, kur ir gan Saūda Arābija, gan virkne citu ražojošo valstu, būtu situācijā, kur tās piegādes ir apstādinātas.

Izraēlas un Palestīnas konflikta pārtraukšana lielā mērā atkarīga no ASV. Lustiks ir pārliecināts, ka karš beigsies, līdz ko ASV teiks, ka tam ir jābeidzas.

Šobrīd no ASV nav nākuši konkrēti signāli, ka cīņas jāpārtrauc. Ir bijuši aicinājumi no prezidenta Džo Baidena, ievērot starptautiskās normas un likumus. Atturīgā ASV pozīcija saistīta ar tās iekšpolitiku. Izraēlas lobijs ir spēcīgākais ārpolitiskais lobijs valstī.