Ukrainas kara 653. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:21]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 8. decembrī. Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:21 Taurīdes virziena Aizsardzības spēku Apvienotā preses centra spīkers Aleksandrs Štupuns stāstīja par spēkiem, kurus Krievijas okupanti šobrīd koncentrē Avdejevska virzienā.

Valsts informācijas maratona ēterā viņš atzīmēja, ka ienaidnieka karaspēka grupa sastāv no dažādām vienībām, tostarp gan elites, gan jaunmobilizētajām vienībām. "Šobrīd Avdejevkas virzienā darbojas aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, pat nedaudz vairāk. Ienaidnieks cieš ļoti ievērojamus zaudējumus - vidēji līdz 300-400 cilvēkiem katru dienu. Krievu okupanti vēl nav samazinājuši savu kājnieku aktivitāti. . Sadursmju skaita ziņā vissmagākās sadursmes ir pie Avdejevkas un Marinkas. Ienaidnieks tagad darbojas ar bruņumašīnu atbalstu. Protams, mūsu karavīri tās iznīcina," stāstīja Štupuns.

Viņš piebilda, ka ienaidnieks aktīvi izmanto aviāciju, nomet vadāmās bumbas, un "pēdējās 24 stundās vien nokrita 40 bumbas - visas Doņeckas apgabalā". Runātājs atzīmēja, ka krievu okupanti cieš ļoti būtiskus zaudējumus Avdejevska virzienā, bet turpina veidot “darbaspēka” rezerves, savukārt pret personālu izturas “kā pret dzīvniekiem”.

20:36 Rīta raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai daļa Krievijas raķešu bija bez kaujas galviņām. Defence Express par to raksta, atsaucoties uz saviem avotiem.

Lai gan gaisa spēki jau iepriekš ziņoja, ka ienaidnieks ir izvietojis raķetes Kh-555, patiesībā vismaz dažas no tām bija Kh-55 versija ar liela izmēra manekenu kaujas lādiņu. Tieši šīs mānekļu raķetes ienaidnieks palaida galvaspilsētas virzienā.

Raķešu veidu norāda atlūzu fotogrāfijas, kuras Defense Express ieguva no saviem avotiem. Atlūzas liecina, ka raķetei korpusa degungalā nav palīgspārnu, kas atrodami X-555 versijā. Tiek atzīmēts, ka X-55 pamata versijai jābūt kodollādiņam, kas sver 200 kg. X-555 versija pārvadā parastās sprāgstvielas, tās kaujas galviņa ir smagāka (400 kg), tāpēc balansēšanai ir nepieciešami papildu spārni.

18:41 Uz neveiksmīgā vasaras pretuzbrukuma fona un problēmām ar Rietumu ieroču piegādi Ukraina ir spiesta doties aizsardzības režīmā, lai apturētu Krievijas agresora tālāko virzību. Ja viss noritēs labi, Ukraina atkal varēs uzbrukt tikai 2025. gada pavasarī. Tas teikts rakstā The Wall Street Journal.

Publikācijā aprakstīta ārkārtīgi sarežģītā ģeopolitiskā situācija, kurā atrodas Ukraina. Tagad ir vairāki negatīvi faktori - vasaras pretuzbrukuma neveiksme, uz kuru tika liktas lielas cerības, Amerikas palīdzības iespējamā pārtraukšana iekšpolitisko nesaskaņu dēļ ASV Kongresā, ES nespēja kopīgi nodrošināt pietiekamu militāro atbalstu. Ukrainai un manāma Krievijas ekonomikas pāreja uz kara stāvokli.

17:48 Lielbritānijas izlūkdienesti norādīja uz faktoru, kas ietekmē Krievijas aviācijas taktisko operāciju efektivitātes ierobežojumus Čūsku salas tuvumā.

Par to ziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija tīklā X (Twitter), atsaucoties uz izlūkošanas datiem. Izlūkdienesti atgādina, ka ļoti iespējams, ka 2023.gada 5.decembrī Melnās jūras ziemeļrietumu daļā pie Čūsku salas ar Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķeti notrieca Krievijas jūras spēku iznīcinātāju Su-24M.

Tādējādi kopš 2023. gada vasaras Krievija turpina ar apkalpi īstenot bīstamas triecienmisijas salas tuvumā. Tajā pašā laikā, kopš Čūsku sala ir kļuvusi par Ukrainas pretošanās simbolu, Krievija vēlas demonstrēt, ka tā var pielietot spēku Melnajā jūrā.

16:42. Krievijas karaspēka vadība pārsviež triecienvienības uz Harkivas apgabala Kupjanskas virzienu uzbrukuma darbību aktivizēšanai, pavēstīja Ukrainas Sauszemes spēku pavēlniecības pārstāvis sakariem ar presi Volodimirs Fitjo.

"Pretinieks šobrīd pārsviež uz Kupjanskas virzienu savas triecienvienības, lai aktivizētu trieciena darbības. Tomēr likmes lielākā mērā ir uz cilvēkfaktoru, nevis tehniku," piektdien telemaratona ēterā sacīja pavēlniecības pārstāvis.

Krievu okupanti ir aktīvi karaspēka operatīvi stratēģiskā grupējuma "Horticja" visā atbildības zonā, sacīja Fitjo.

Aizvadītās diennakts laikā kopumā Kupjanskas-Limanas virzienā atvairīti septiņi ienaidnieka uzbrukumi.

15:16. Krievijas diktators Vladimirs Putins formāli pavēstījis par nodomu kandidēt 2024.gada prezidenta vēlēšanās, piektdien vēsta Krievijas mediji, arī Kremļa propagandas izdevumi.

Putins paziņojis, ka balotēsies nākamajās prezidenta vēlēšanās, vēsta ziņu aģentūra "Interfax".

"Neslēpšu, ka dažādos laikos dažādas domas. Bet tagad jums ir taisnība, tagad ir jāpieņem lēmums. Es balotēšos Krievijas prezidenta amatam," Kremlī tiekoties ar Krievijas varoņa nosaukumu saņēmušajiem cilvēkiem, sacīja diktators.

"Saprotu, ka šodien savādāk nevar. Balotēšos Krievijas prezidenta vēlēšanās," Putina teikto citē "Interfax".

13:48. 7.decembrī vienā no Kijevas slimnīcām pēc karā gūtajām traumām miris Ukrainā populārs seriālu aktieris un Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Vasīlijs Kukharskis.

11:55. Somijas Augstākā tiesa aizliegusi izdot Ukrainai krievu neonacistu bandas "Rusič" vadoni Voislavu Tordenu, jo tur esot apdraudēta viņa "cilvēciskā cieņa", piektdien vēsta laikraksts "Iltalehti".

Spriedumā norādīts, ka ārvalstnieku nedrīkst izraidīt vai izdot, ja tam draud nāves sods, spīdzināšana vai cita veida apiešanās, kas apdraud viņa cilvēcisko cieņu. Tiesa devusi rīkojumu krievu bandītu, kas agrāk bija pazīstams kā Jans Peterovskis, atbrīvot.

Laikraksts "Helsingin Sanomat" vēsta, ka par sprieduma pamatojumu kalpo sliktie apstākļi Ukrainas cietumos, kas esot pārlieku pārpildīti.

11:04. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piektdien intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudi Latvijai varētu kļūt biežāki, tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāma nākamā gada 17.martā.

Interneta vidē šonedēļ tika izplatīts video fragments no Putina uzrunas, kurā izteikti draudi un dusmas saistībā ar Latvijas politiku attiecībā uz krievvalodīgo sabiedrības daļu.

Sārts uzsvēra, ka par šādiem paziņojumiem nevajadzētu satraukties, jo Putina mērķis esot iebiedēt. "Nevajadzētu baidīties, jo tas dotu to, ko viņš grib," piebilda Sārts.

Tāpat Sārts akcentēja, ka Krievija, ņemot vērā prezidenta vēlēšanu tuvošanos un redzot satraukumu Latvijā par to, ka Ukrainai karā nevedas tik labi kā cerēts, var izmantot šo situāciju, lai izplatītu līdzīgus paziņojumus.

10:10. Krievija piektdienas rītā raidījusi uz Ukrainu 19 spārnotās raķetes, no kurām 14 iznīcinājuši ukraiņu zenītartilēristi, pavēstījis Ukrainas Gaisa spēku preses sekretārs Jurijs Ihnats.

Spārnotās raķetes H-101 un H-555 izšautas no deviņiem stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95". Daļa no raķetēm tika mērķēta uz Doneckas apgabala infrastruktūras objektiem, bet daļa raidīta uz Kijivu.

09:17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 337 220 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.

08:00. Šodien Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" un Ukrainas Mazo pilsētu asociācija rīko piekto semināru vebināru ciklā Ukrainas pašvaldībām, aģentūru LETA informēja "Rīgas metropoles" pārstāve Inese Ozoliņa.

Šoreiz vebināra sadarbības partneris ir Labklājības ministrija, un tēma ir veltīta sociālās politikas veidošanai Latvijā un kā tā attīstījusies pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Vebinārā Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla sniegs ieskatu tādos jautājumos kā Eiropas Savienība (ES) un tās sociālās politikas veidošanas prioritātes un pamatprincipi. Viņa iepazīstinās ar Latvijas labās prakses piemēriem, apgūstot ES finansējumu, kā arī sniegs ieteikumus Ukrainas pašvaldībām, kā labāk sagatvoties dalībai Eiropas Savienībā sociālo jautājumu jomā.

07:00. Krievijas okupācijas spēki naktī uz piektdienu veica raķešu triecienus Ukrainas pilsētai Harkivai, trāpot dzīvojamiem namiem un ievainojot vismaz divus cilvēkus.

Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka ir nodarīti postījumi vairākiem dzīvojamiem namiem dažādos pilsētas rajonos.

00:10. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons ceturtdien Vašingtonā oficiālās vizītes gaitā mudināja ASV likumdevējus apstiprināt jaunu palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu Kijivai cīnīties pret Krievijas agresiju.

"Es neesmu noraizējies par Ukrainas tautas spēku un vienotību, vienprātību un drosmi. Esmu noraizējies par to, ka mēs nedarīsim to, kas mums ir jādara," Espenas drošības forumā ASV galvaspilsētā sacīja ministrs.