Slovākijā izšķīlies divgalvains bruņrupucis

© Scanpix

Slo­vā­ki­jas pil­sē­tā Ži­li­nā dzī­vo­jo­ša­jam dzīv­nie­ku mī­ļo­tā­jam Ro­mā­nam Gre­ša­kam par vie­su trū­ku­mu pē­dē­jā lai­kā ne­nā­kas žē­lo­ties – tie­ši vi­ņa mā­jās iz­šķī­lies div­gal­vains bruņ­ru­pu­cis, ku­ru brauc ap­lū­kot ļau­dis gan no tu­vie­nes, gan tā­lie­nes. Aģen­tū­ra SI­TA, at­sau­co­ties uz ve­te­ri­nār­ār­stiem, vēs­ta, ka ru­pu­ča ve­se­lī­bas stā­vok­lis ir ap­mie­ri­nošs.

«Vi­ņam pa­vei­cās pie­dzimt ne­brī­vē. Sav­va­ļā šis dzīv­nieks il­gi ne­no­dzī­vo­tu – abām gal­vām vie­tas zem bru­ņām ne­pie­tiek, un vi­ņu no­teik­ti no­ga­li­nā­tu kāds plē­sējs,» sa­cī­jis bruņ­ru­pu­ča īpaš­nieks. Viņš pie­bil­dis, ka ‘Ge­oc­he­lo­ne sulcata’ su­gas dzīv­nie­ciņš iz­šķī­lies pirms sep­ti­ņām ne­dē­ļām un jau maz­liet pa­au­dzies. Pa­gai­dām ru­pu­cis itin ēr­ti jū­tas uz saim­nie­ka plauk­stas, ta­ču šīs su­gas rā­pu­lis va­rot iz­augt tik liels, ka vi­ņa bru­ņu di­ametrs sa­sniedz 90 centi­met­rus.

«Es vi­ņu no­sau­cu par Mag­da­lē­nu, bet, ja pre­cī­zāk, – par Mag­du un Lē­nu. Mag­da ir lie­lā­kā gal­va, bet Lē­na ma­zā­kā,» stās­tī­jis Gre­šaks. Viņš at­klā­jis, ka abas bruņ­ru­pu­ča gal­vas var kus­tē­ties ne­at­ka­rī­gi vie­na no ot­ras, – ir bi­ju­ši ga­dī­ju­mi, kas vie­na gal­va ēd, bet ot­ra guļ. Tur­klāt starp abām gal­vām ru­pu­cim iz­au­gu­si arī pa­vi­sam ne­lie­la piekt­ā kā­ja, ku­ru gan va­rot sa­ska­tīt, ti­kai ļo­ti uz­ma­nī­gi vē­ro­jot dzīv­nie­ku. Bruņ­ru­pu­ci jau ap­lū­ko­ju­ši ve­te­ri­nār­ār­sti, ku­ri sa­cī­ju­ši, ka vis­maz pa­gai­dām vi­ņa dzī­vī­bai ne­kā­das bries­mas ne­draud. To­mēr spe­ci­ālis­ti at­zi­nu­ši, ka šā­du ano­mā­li­ju ga­dī­ju­mos prog­no­zēt rā­pu­ļa dzī­ves il­gu­mu ir ne­ie­spē­ja­mi, jo nav zi­nāms, vai vi­ņa or­ga­nis­mā nav vēl kā­du no­vir­žu.

Svarīgākais