Politologs: Ukrainai jābūt gatavai apjomīgam uzbrukumam no Krievijas

Ukrainai ir jābūt gatavai apjomīgam uzbrukumam no Krievijas pirms tajā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kas notiks martā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Andžāns norādīja, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins varētu paiet malā - ja viņš kandidēs, tad arī uzvarēs. Tomēr tieši pirms vēlēšanām viņam ir vajadzīgi kādi veiksmes stāsti, tāpēc Ukrainai ir jābūt gatavai apjomīgam uzbrukumam vai nu visā frontes līnijā, vai kādos konkrētākos frontes posmos.

Iepriekš bija iecerēts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis attālināti piedalīsies brīfingā ar ASV senatoriem, lai pārliecinātu sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, taču šī tikšanās tika atcelta. Taujāts, vai tas liecina, ka Ukraina ir zaudējusi cerības uz ASV finansējumu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atbildēja noliedzoši - Ukraina ticību zaudējusi nav, taču īsti nav skaidrs, kāpēc Zelenskis no šīs tikšanās atteicās.

"Domāju, ka no Ukrainas puses tas bija grūti saprotams, tomēr apzināts gājiens. Ir pagājis tas laiks, kad Zelenskim bija iespēja uzstāsies jebkur un prasīt vairāk palīdzības un dažādāku. Tas neizskatās pēc laba signāla. Prezidentam ir daudz pienākumu, taču šis bija uzdevums, kas bija jāpilda, neskatoties ne uz ko," pauda Andžāns.

Runājot par to, vai ASV Kongress apstiprinās 106 miljardus dolāru lielu nacionālās drošības finansējumu, ieskaitot atbalstu Ukrainai un Izraēlai tās karā ar "Hamās", eksperts bija pārliecināts, ka vienošanās tiks panākta, iespējams, par mazāku summu un lielākiem kontroles mehānismiem, lai būtu lielāka skaidrība, kur nauda tiek izmantota, kāda ir ieguldījumu efektivitāte.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka stāsts par ASV atbalstu Ukrainai ir plašāks. Republikāņi grib, lai ASV prezidenta Džo Baidena administrācija maina imigrācijas politiku un piešķir papildus līdzekļus ASV dienvidu robežas apsardzībai. Turklāt nākamgad arī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. 2024.gada 5.novembrī tiks pārvēlēta pilnīgi visa ASV Pārstāvju palāta, arī daļa no ASV Senāta.

"Republikāņu partijā viedokļi ir dažādi. Manuprāt, kopumā atbalsts Ukrainai ir, bet ir atsevišķi pārstāvji, kuri ir strikti pret jebkādu palīdzību Ukrainai. Pār partiju ir arī bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa ēna. Jāatgādina, ka pirmais Trampa impīčments notika saistībā ar Baidena dēla Hantera Baidena darbībām Ukrainā, tāpēc Ukrainas vārdam republikāņu partijā ir plašāka nozīme un negatīvāks skanējums," sacīja Andžāns.

Eksperts atzīmēja, ka arī pats Tramps dažādi ir izteicies par karu Ukrainā, piemēram, ka viņš ātri atrisinātu šo konfliktu. Tāpat vērojamas tieksmes uz ASV izolacionismu, nevēlēšanos iesaistīties konfliktos, neredzot tur iešu ASV ieguvumu.

Taujāts, kāpēc ne tikai ASV, bet arī Eiropā arvien vairāk notiek diskusijas par atbalsta sniegšanu Ukrainai, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors skaidroja, ka divi gadi ir darījuši savu. Viņa ieskatā, tas bija neizbēgami, ka attieksme pret konfliktu mainīsies. Pasaulē notiek ap 50 bruņotu konfliktu un bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk varētu notikt cits konflikts, kas novērsīs uzmanību no Ukrainas, un tā tas noticis līdz ar Izraēlas cīņu ar "Hamās" Gazas joslā. Tāpat jāņem vērā, ka vienā otrā valstī ir mainījusies arī politiskā vadība, piemēram, Slovākija atteikusies sniegt militāru palīdzību Ukrainai.

Andžāns norādīja, ka šajā kontekstā nevar arī nepieminēt situāciju Ukrainā. Lai gan bija lielas gaidas, ka pretuzbrukums izdosies un Ukraina varēs pārraut sauszemes fronti, tas nav īstenojies. Ja Ukrainai būtu izdevies pārraut fronti un nonākt līdz Azovas jūrai, tā būtu pavisam cita veida diskusija.

"Ziņas, kuras pienāk no Ukrainas, liecina, ka noskaņojums tur ir visai bēdīgs. Ukrainā sākas arī iekšpolitiska rīvēšanās. Protams, Krievija ir strādājusi, lai šķeltu Rietumus, tomēr lielāka nozīme ir tam, ka laiks iet, rodas jauni konflikti, atsevišķās valstīs gaidāmas vēlēšanas. Ja runājam par ASV, vēlētājiem var būt jautājumi, kāpēc jāatbalsta valsts, kura ir tālu prom un to nevar pārmest. Tikpat labi var jautāt, kāpēc Latvijas iedzīvotājus tik ļoti nesatrauc kari Mjanmā vai Sudānā," sacīja Andžāns.

Runājot par to, vai Ukrainas sasniegumu trūkums nav saistīts ar citu valstu atbalstu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka pretuzbrukumā panākumi varēja būt labāki, ja atbalsts būtu sniegts ātrāk un lielāks. Taču no otras puses gan Ukrainai, gan visām Krievijas kaimiņvalstīm ir jāpriecājas par milzīgo atbalstu, ko Ukraina ir saņēmusi. To nevar pieņemt kā kaut ko pašsaprotamu, varēja būt arī sliktāk, atzīmēja eksperts.

Andžāns uzsvēra, ka Vācija kara sākumā piegādāja Ukrainai ķiveres, tomēr pa šo laiku ir ievērojami mainījusies Vācijas ārpolitika un tagad Ukrainai tiek piegādāti tanki un artilērijas sistēmas. Ne mazāk svarīgi, ka atšķīrās arī Ukrainas un ASV skatījums, kā būtu jāveic pretuzbrukums. Ukraini vēlējās testēt visu fronti, savukārt ASV ģenerāļi ieteica koncentrēt visus resursus vienā vai divos punktos. Ukraiņi uzsvēra, ka jāapmāca vairāk karavīru, jāsagaida labāks bruņojums, kamēr ASV gribēja, lai pretuzbrukums sākas ātrāk, lai Krievija nepaspētu nostiprināties, izrakt tranšejas, izlikt mīnas un apmācīt savus karavīrus, līdz ar to Ukrainas panākumu trūkums pretuzbrukumā nav tikai norakstāms uz Rietumvalstu nepietiekami ātro militāro palīdzību Ukrainai.