ZM: Šogad deviņos mēnešos no Krievijas ES importēti 898 000 tonnu kviešu un kukurūzas 60 miljonu eiro vērtībā

Kopā Eiropas Savienībā (ES) 2023.gada deviņos mēnešos no Krievijas importēti 898 000 tonnu kviešu un kukurūzas, aģentūra LETA noskaidroja Zemkopība ministrijā (ZM).

Krievijas izcelsmes graudi ienāk Latvijas tirgū, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāk importēt arī rudzus. Lielāko daļu Krievijas importa gan veido tieši kukurūza, norādīja ZM.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopējā graudu importa vērtība sasniedz 59,99 miljonus eiro, tostarp kukurūzas vērtība sasniedz 51,351 miljonu eiro, kviešu - 4,526 miljonus eiro, rudzu - 3,816 miljonu eiro, bet citu graudu produktu vērtība sasniedz 294 011 eiro.

Savukārt, analizējot datus par Latvijas graudu eksportu, ministrijā secināja, ka kopumā Latvija 2023.gada deviņos mēnešos ir eksportējusi 1,256 miljonus tonnu kviešu. Tostarp 41% no kopējā Latvijas kviešu eksporta apjoma eksportēts uz Nigēriju, 9,3% - uz Spāniju, bet 6% - uz Angolu 6%. Uz Lietuvu eksportēti 1,2% no kopējā Latvijas kviešu eksporta.

Tāpat šī gada deviņos mēnešos eksportēti 229 000 tonnu kukurūzas, kuru lielākie galamērķi bija Spānija, Nīderlande un Portugāle.

Savukārt tranzītā caur Latviju dominē kvieši, kas veido 83% no kopējā tranzīta apjoma. Lielākais īpatsvars ir Krievijai, norādīja ZM.

Ministrijā skaidroja, ja 2022.gadā graudu un rapšu tranzīts no Krievijas bija 1,001 miljons tonnu, tad 2023.gada deviņos mēnešos tās bija 717 000 tonnas. Savukārt tranzīts no Kazahstānas ir pieaudzis, proti, ja 2022.gadā graudu un rapšu tranzīts no Kazahstānas bija 17 000 tonnas, tad 2023.gada deviņos mēnešos tās bija 110 000 tonnas.

Ministrijā piebilda, ka lielākie graudu apjomi ienāks gada nogalē un nākamā gada sākumā, kas ir aktīvākais graudu tirdzniecības periods.

"ES sankcijas pret Krieviju neietekmē lauksaimniecības un pārtikas nozares. Sankcijas neaizliedz ne Krievijas lauksaimniecības preču importu un transportēšanu, ne samaksu par šādu eksportu," skaidroja ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus ZM atgādināja, ka tā jau ilgstoši seko līdzi jautājumam par Krievijas graudu importu ES un novembra ES Lauksaimniecības ministru padomē Latvija ir paudusi nostāju, ka jādiskutē un jārod risinājumi pieaugošo Krievijas graudu importa ES ierobežošanai.

"Latvija aicina Eiropas Komisiju sekot līdzi tirgus attīstības tendencēm un vērtēt pieaugošo importu no trešajām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot importam no Krievijas," sacīja ZM pārstāvji.

ZM piebilda, ka Krievijas kviešu ietekme ir redzama arī Latvijas graudu cenu tendencēs - Latvijas pārtikas kviešu vidējā cena 2023.gada desmit mēnešos bija otra zemākā cena starp visām ES dalībvalstīm. Latvijā tā bija 223 eiro par tonnu, bet vidēji ES - 251 eiro par tonnu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) prese konferencē otrdien sacīja, ka ministri šodien ir vienojušies, ka Latvija aicinās ES aizliegt šādu graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Premjere norādīja, ka ir svarīgi, lai visā Eiropā būtu kopīgs regulējums, lai graudi neieplūstu Eiropā arī pa citiem ceļiem, ne tikai caur Latviju. "Nevēlamies, lai šādi graudi paliktu mūsu ekonomikā, mūsu telpā un barotu draudīgas kaimiņvalsts ekonomiku," sacīja Siliņa.

Jau ziņots, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos ES ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.

Lietuvas Labības audzētāju asociācijas vadītājs Aušris Macijausks aicināja noteikt stingrāku kontroli uz Latvijas un Lietuvas robežas, lai novērstu labības no Krievijas nonākšanu Lietuvā.

"Labība no Krievijas tiek vesta pa dzelzceļu un to ir ļoti viegli kontrolēt, jo tas ir redzams deklarācijās. Esmu pārbaudījis un noteikti ir bažas par to, vai Latvijas labība [Krievijas labību no Latvijas] nav nonākusi mūsu ostās, tomēr tādas informācijas nav, un osta ir apstiprinājusi, ka tur nav Latvijas labības," Navicks sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Savukārt Macijausks norādīja, ka no Krievijas Latvijā importēti apmēram miljons tonnu labības.