Vakar rietumvalstu diplomāti turpināja apspriest, vai sestdien uzsāktā militārā vēršanās pret Lībijas līdera Muammara Kadāfi spēkiem devusi cerētos rezultātus, kā arī pārrunāja iespēju operācijas Odyssey Dawn vadību nodot NATO rokās, pret ko iebilstot Francija un Turcija.
Kaut gan svētdienas vakarā Tripolē sabombardēta viena no M. Kadāfi rezidencēm, rietumvalstu amatpersonas īpaši uzsvērušas, ka Lībijas līderis neesot viņu mērķis.
«To nepieļauj ANO rezolūcijas nosacījumi,» sarunā ar Reuters sacījis Lielbritānijas bruņoto spēku štāba priekšnieks sers Deivids Ričardss, savukārt Francijas aizsardzības ministrijas pārstāvis Lorēns Tezērs piebildis, ka gaisa triecienu vienīgais mērķis ir pasargāt Lībijas civiliedzīvotājus un, pat, ja sabiedroto spēkiem būtu zināma precīza M. Kadāfi atrašanās vieta, triecieni tai netiktu izdarīti.
Lībijas amatpersonas gan vēstījušas, ka divu dienu ilgajos triecienos bojā gājuši vairāk nekā 60 civiliedzīvotāji, arī spārnotās raķetes trieciens M. Kadāfi rezidencei Bab al Aziziya (tās teritorijā atrodas Lībijas līdera slavenā beduīnu telts) izdarīts apzināti, labi zinot, ka tur atrodas M. Kadāfi piekritēji. Starp citu, anonīmi avoti Pentagonā informējuši, ka šā trieciena rezultātā M. Kadāfi zaudējis «komandēšanas un kontroles spējas» pār saviem spēkiem. Tāpat Pentagona amatpersona sarunā ar aģentūru AP pavēstījusi, ka sabiedroto straujā rīcība, šķiet, bijusi pārsteigums M. Kadāfi spēkiem un tie pašlaik esot diezgan dezorganizēti. Raķeštriecienos izdevies iznīcināt daļu pretgaisa aizsardzības sistēmas un nodarīt ievērojamus zaudējumus bruņu tehnikai. Sarunā ar Reuters to apstiprinājis arī viens no nemiernieku līderiem, kurš izteicis cerību, ka, turpinoties šādiem uzbrukumiem, M. Kadāfi spēkiem pēc 48 stundām neatliks nekas cits, kā nolikt ieročus.
Sabiedrotie īpaši uzsvēruši, ka viņu rīcībā neesot ziņu par civiliedzīvotāju upuriem uzlidojumu laikā. «Francijas pavēlniecībai nekādas informācijas par bojāgājušiem civiliedzīvotājiem nav. Ar Kadāfi režīma veiktajām propagandas kampaņām jābūt uzmanīgiem. Vienlaikus notiek gan militārās operācijas, gan informācijas karš. Es uzskatu, ka ir jāuzticas starptautiskās sabiedrības paziņojumiem,» intervijā radiostacijai Canal Plus uzsvēris Francijas valdības preses sekretārs Fransuā Baruāns.
Šīs starptautiskās sabiedrības paziņojumi gan mēdz būt dažādi. Arābu līgas vadītājs Amrs Musa, piemēram, vakar noliedzis, ka svētdien būtu veltījis kritiku sabiedroto spēkiem, un aizrādījis, ka to uzsāktie triecieni sauszemes objektiem Lībijā nav tas pats, kas lidojumiem aizliegtās zonās. «Mani nedaudz pārprata,» uzsvēris A. Musa. Tajā pašā laikā uz šo pārprasto paziņojumu vakar atsaucās Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš paziņoja, ka Vācija rīkojusies pareizi, atturoties balsojumā par ANO rezolūciju un cenšoties izvairīties no militāra spēka lietošanas pret Lībiju. «Tas nenozīmē, ka mēs esam neitrāli. Tas nenozīmē, ka mums ir kādas simpātijas pret diktatoru Kadāfi. Tas nozīmē, ka mēs saskatām šādas rīcības riskus un uzmanīgi esam ieklausījušies Arābu līgas sacītajā,» vakar paziņoja G. Vestervelle.
Ar iznīcinošu un izaicinošu rezolūcijas kritiku vakar nācis klajā ar Krievijas premjers Vladimirs Putins, kurš to nosaucis par «visatļaujošu un viduslaiku aicinājumus uz krusta karu atgādinošu». Savukārt Turcijas amatpersonas nākušas klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem par iespējamu NATO lomu operācijā – tai, kā zināms, nepieciešama visu 28 dalībvalstu piekrišana. Vēl svētdien Turcija pavēstīja, ka nevar atbalstīt šādu misiju, taču vakar premjers Redžeps Tajips Erdogans jau stāstīja, ka tas ir iespējams, ja tiek sniegtas garantijas, ka ārvalstu spēki neokupēs Lībiju un neizsaimniekos tās dabas bagātības.