"Tas bija biedējoši." Hamās gūsteknes tēvs izstāsta par meitas piedzīvoto gūstā

Emīlijai Hendai bija jāskrien no mājas uz māju kopā ar Hamās kaujiniekiem, kad Izraēlas spēki uzbruka Gazai, CNN pastāstīja viņas tēvs Tomass Hends.

"Tas bija biedējoši. Viņa tika vilkta, stumta... Visapkārt notika apšaude,” viņš stāstīja žurnālistiem.

Tā ir viena no detaļām, ko viņa meita stāsta par notikušo pēc tam, kad viņa 7. oktobrī tika nolaupīta un aizvesta uz Gazu, vietu, kuru viņa tagad sauc par “kasti”.

"Viņa attopas lēnām, pamazām," sacīja Hends.

"Visu notikušo mēs uzzināsim tikai tad, kad viņa atklāsies pilnībā," viņš sacīja CNN. "Es gribu uzzināt tik daudz informācijas… Bet mums ir jāļauj viņai runāt, kad viņia būs gatava ar to dalīties.”

Emīlija, kurai nebrīvē apritēja 9 gadi, tika turēta gūstā kopā ar savu draudzeni Hilu Rotemu-Šošoni un Hilas māti Reju, pirms bērni tika atbrīvoti pagājušajā sestdienā.

Reja rūpējās par Hilu un Emīliju tā, it kā viņas abas būtu viņas meitas, sacīja Hends. Un Hilas atdalīšana no viņas mātes divas naktis pirms meiteņu atbrīvošanas, pārkāpjot Hamās un Izraēlas vienošanās, bija "vēl viens nežēlīgs solis", viņš sacīja.

Emīlija nakšņoja Hilas mājā, kad Hamās teroristi iebruka kibucā Beeri. Meitenes tēvs stundām ilgi bija iesprostots savā mājā, nevarot sasniegt meitu, jo kopiena tika izpostīta - tika nogalināti aptuveni 130 iedzīvotāji, bet citi sagūstīti.

Apmēram divas dienas vēlāk kibucu vadītāji viņam paziņoja, ka ir atrasts Emīlijas ķermenis. "Viņi vienkārši teica - mēs atradām Emīliju. Viņa ir mirusi, un es atbildēju - jā! Es atbildēju - jā, un pasmaidīju, jo tā ir labākā ziņa no visām iespējām, ko es zināju… Nāve bija svētība, absolūta svētība.”

Taču gandrīz mēnesi vēlāk Izraēlas armija viņam paziņoja, ka ir “ļoti iespējams”, ka Emīlija ir dzīva un Hamās ķīlniece. Militārpersonas bija apkopojušas informāciju un izlūkdatus. Neviena no mirstīgajām atliekām netika identificēta kā Emīlijas mirstīgās atliekas. Mājā, kurā viņa gulēja, nebija asiņu. Un Hilas ģimenei piederošie mobilie tālruņi tika izsekoti uz Gazu.

Tēvs tagad baidījās no apstākļiem, kādos Emīlija tiek turēta. “Nezināmais ir šausmīgs. Gaidīšana ir šausmīga," viņš sacīja CNN. Taču bija arī kāda cerība.

Astoņas nedēļas pēc tam, kad viņš pēdējo reizi bija redzējis savu meitu, Hends tika informēts, ka Emīlija ir otrās ķīlnieku grupas sarakstā, kas tiks atbrīvota saskaņā ar Izraēlas un Hamās pagaidu pamieru.

Sasniedzot bāzi, kur bija atbrīvotie ķīlnieki, viņš centās apvaldīt sajūsmu. Sekoja ilga kavēšanās un pēc tam ziņa, ka viņa ir Sarkanajā Krustā.

"Pēkšņi durvis atvērās, un viņa vienkārši skrēja. Iespējams, es viņu saspiedu pārāk stipri," viņš piebilda.

"Tikai tad, kad viņa atkāpās, es redzēju, ka viņas seja bija notievējusi, tāpat kā manējā, turpretim agrāk tā bija apaļa, meitenīga, jauna bērna seja."

Tāpat kā citi ķīlnieki, arī Emīlija bija zaudējusi ķermeņa svaru, un Hends teica, ka nekad nebija redzējis viņu tik bālu.

"Visšokējošākā un satraucošākā satikšanās daļa bija tā, ka viņa tikai čukstēja, viņu nevarēja dzirdēt. Man bija jāpieliek ausis pie viņas lūpām,” viņš teica. "Viņa bija iebiedēta, lai neradītu nekādu troksni."

Taču meitene joprojām nebija zaudējusi savu bērnišķību, kad viņš piedāvāja viņai savu telefonu furgonā, pametot notikuma vietu.

"Pirmā lieta, ko viņa ieslēdza bija Bejonsē dziesma," viņš sacīja, piebilstot, ka meitene smaidīja un atkal sāk smieties.

Emīlija teica savam tēvam, ka viņa domājusi, ka arī viņš ir sagrābts par ķīlnieku.

Uz jautājumu, cik ilgi viņa domāja, ka ir prom, viņa atbildēja "gadu".

Ķīlniekiem bija pietiekami daudz pārtikas, lai izdzīvotu, un daudz ūdens, ko dzert, sacīja Hands. "Viņiem vienmēr bija brokastis, dažreiz pusdienas, dažreiz kaut kas vakarā."

Viņa teica, ka "neviens mūs nesita", bet bērni nedrīkstēja trokšņot - viņiem bija atļauts tikai zīmēt.

Viņš ir tik pateicīgs, ka Emīlija lielākoties tika turēta kopā ar Hilu un Reju, gūstot mierinājumu no apziņas, ka Emīlijai ir kāds, kas par viņu rūpējas. "Viņa par viņiem rūpējās kā par saviem diviem bērniem."

Emīlija zaudēja māti, kad viņai bija tikai divi gadi, un Hendam nācās viņai pastāstīt, ka viņas “otrā mamma” tika nogalināta 7. oktobrī, kad tika nogalināta Henda otrā sieva un māte Emīlijas diviem pusbrāļiem un māsām.

"Pagājušajā naktī viņa raudāja, līdz viņas seja bija sarkana un plankumaina, un viņa nevarēja apstāties. Viņa nevēlējās mierinājumu, man šķiet, ka viņa ir aizmirsusi, kā tikt mierinātai,” sacīja Hends. "Viņa palīda zem gultas segas, apsedzās un klusi raudāja."

Viņa nevēlējās, lai viņai pieskaras, tāpēc tēvs vienkārši gaidīja, līdz viņa gatava. "Viņa ir ļoti apņēmīga meitene, ļoti spēcīga, es zināju, ka viņas gars viņu izvedīs cauri."

Emīlija un Hila tagad uzmana viena otru, sacīja Hends. Pirmdien slimnīcā viņi nosvinēja Hilas 13. dzimšanas dienu ar kūku, un arī Emīlijai tika sarūpēta kūka uz 9. dzimšanas dienu, kuru viņa nokavēja Gazā.