Par Putina vēlmi būt "miera balodim" pasaule pasmīkņā

Skatoties pagājušās nedēļas Krievijas televīzijas propagandas vēstījumus, izkristalizējas vairāki skaidri vēstījumi sabiedrībai. Viens no tiem - Krievija ļoti vēlas miera sarunas ar Ukrainu, bet tās nevēlas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Propagandisti papagailiskā centībā atkārtoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ka Krievija nekad nav atteikusies no miera sarunām, taču tās nevēloties pieļaut Kijiva. Šo savu izteikumu Putins arī atkārtoja, virtuāli uzrunājot G20 samita dalībniekus. Līdztekus Putins uzsvēra, cik liekulīga esot Rietumu šausmināšanās par Krievijas nežēlībām Ukrainā (kādas pēc viņa teiktā nekad nav notikušas), vienlaikus nemanot civiliedzīvotāju nogalināšanu Gazā un Donbasā.

Tikmēr ASV televīzijas kanāls CNBC vēsta, ka Putina komentāri, kuros viņš vaino Ukrainu miera sarunu trūkumā un apgalvo, ka Krievija ir gatava diskusiju atsākšanai, ir domāti tam, lai radītu spiedienu uz Rietumiem, lai tā atgrieztu Ukrainu pie sarunu galda. Vienlaikus CNBC atzīmē, ka Kremlis, runājot par miera sarunām, nekad nav atkāpies no teritoriālajām prasībām un noteikuma par politiskās varas maiņu Ukrainā. Tāpat Putins nav izrādījis vēlēšanos atkāpties no sava mērķa noteikt Krievijas dominanci pār Ukrainu un iekļaut Krievijas sastāvā četrus Ukrainas dienvidu un austrumu reģionus.

"Putins sacīja, ka šokējoša ir civiliedzīvotāju nožēlojamā situācija Gazā, ko viņš nosauca par "iznīcināšanu", norādot, ka Rietumi ir gatavi ignorēt tur notiekošo agresiju. Putins arī atkārtoja Krievijas biežo nostāju, ka Kijiva 2014.gadā ir rīkojusies agresīvi pret saviem iedzīvotājiem Donbasā, nosaucot to par šokējošu. Tas ir vēl viens piemērs taktikai, pie kuras Putina kungs un citas Krievijas augstākās amatpersonas ir ķērušās pēdējos gados: Rietumu apsūdzēšana pārkāpumos, bieži vien sagrozot realitāti, lai novērstu uzmanību no savējiem," raksta laikraksts "The New York Times", pieminot interesantu detaļu - Putins kaujas Ukrainā nosauca par karu, nevis izmantoja Kremļa eifēmismu "īpaša militāra operācija".

Par Putina vēlmi būt miera balodim skarbi izteikusies arī poļu izcelsmes ASV žurnāliste un vēsturniece Anna Aplbauma. "Pēdējā laikā esmu dzirdējusi vairākus labi domājošus cilvēkus, kuri visi ir Ukrainas atbalstītāji, apgalvojam, ka šis konflikts varētu beigties tā, kā savulaik beidzās Korejas karš, ar iesaldētajām robežām pašreizējā frontes līnijā un pārējo Ukrainu, kuru aizsargātu amerikāņu drošības garantijas un pat ASV bāzes, līdzīgi, kā tas ir ar Dienvidkoreju. Visiem šiem ieteikumiem, gan labi domātiem, gan citādi, ir viens un tas pats trūkums: pagaidu vai cita veida pamiers nozīmē, ka abām pusēm ir jāpārtrauc cīņa. Patlaban, pat ja Zelenskis piekrīt sarunām, nekas neliecina, ka Putins vēlas risināt sarunas, ka viņš vēlas pārtraukt cīņu vai ka viņš jebkad būtu vēlējies pārtraukt cīņu," raksta Aplbauma žurnālā "The Atlantic".