Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien Briselē pamatojis savas pretenzijas ieņemt NATO ģenerālsekretāra amatu, paužot viedokli, ka organizācijai nepieciešama persona, kas spēj panākt vienprātību, kas apņēmīgi iestājas par aizsardzības izdevumu palielināšanu un kurai ir skaidrs priekšstats, kā tikt galā ar Krieviju.
Sagaidāms, ka jaunais NATO ģenerālsekretārs tiks izraudzīts nākamā gada jūlijā alianses samitā Vašingtonā.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs šo amatu ieņem jau kopš 2014.gada, un viņa pilnvaru termiņš ticis pagarināts jau četras reizes.
Žurnālistiem Briselē Kariņš norādījis, ka drīz NATO būs 32 dalībvalstis un ka saskaņot 32 valstu viedokli nav viegli. Tāpēc aliansei nepieciešams "konsensa veidotājs", kas var sadarboties ar ikvienu no sabiedrotajiem, lai virzītu tos visus uz priekšu vienā virzienā.
"Nākamajam sekretāram nepieciešama skaidra vīzija par NATO nākotni, kā tā grasās paplašināties, kā tā darbosies, lai atturētu Krieviju," uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs.
Viņš piebildis, ka nevajag ļauties panikai, taču Krievija rada ļoti reālus draudus. Tāpēc nepieciešama kopdarbība, lai Krieviju atturētu, norādījis Kariņš, piebilstot, ka to iespējams paveikt, ja saglabā mieru un apņēmību.
Taču, ņemot vērā stingro bezkompromisa atbalstu Ukrainai tās karā pret Krieviju, kādu izrāda Baltijas valstis un Polija, ir apšaubāmi, ka NATO ģenerālsekretāra amatu varētu ieņemt kāds šo valstu pārstāvis, norāda aģentūra AP.
Tajā pašā laikā daudzas alianses dalībvalstis vēlas šajā amatā redzēt sievieti. Tāpēc lielākas izredzes ir Igaunijas premjerministrei Kaijai Kallasai, jo savu kandidatūru iepriekš noraidījusi gan bijusī Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, gan pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Tikmēr starp favorītiem tiek minēts arī līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.