Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Pasaulē

EP pieņēmis nostāju par jauniem iepakojuma noteikumiem, kuru mērķis būs mazināt atkritumu daudzumu

© Kaspars KRAFTS, MN

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nostāju par jauniem Eiropas Savienības (ES) iepakojuma noteikumiem, kuru mērķis būs mazināt atkritumu daudzumu un veicināt atkārtotu izmantošanu, kā arī pārstrādi, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti trešdien, 22.novembrī, ar 426 balsīm "par", 125 balsīm "pret" un 74 atturoties pieņēma tekstu, kas nosaka EP nostāju likumdošanas sarunām ar ES dalībvalstu valdībām.

Papildus ierosinātajiem vispārējiem iepakojuma samazināšanas mērķiem EP deputāti vēlas atsevišķus mērķus plastmasas iepakojuma apjoma samazināšanai. Tāpat EP deputāti vēlas aizliegt ļoti vieglu plastmasas iepirkumu maisiņu - zem 15 mikroniem - tirdzniecību, izņemot gadījumos, kad tie vajadzīgi higiēnas apsvērumu dēļ vai kā primārais iepakojums nefasētai pārtikai. Viņi arī ierosina stingri ierobežot dažu veidu vienreizlietojamo iepakojumu, piemēram, viesnīcu miniatūros iepakojumus tualetes piederumiem un vakuuma iepakojumu čemodāniem lidostās.

Lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, Eiropas Parlamenta deputāti prasa aizliegt tā dēvēto "mūžīgo ķīmisko vielu" (PFAS) un bisfenola A izmantošanu iepakojumos, kas ir saskarē ar pārtiku.

EP deputāti arī vēlas precizēt prasības par iepakojumu, ko var izmantot atkārtoti vai atkārtoti uzpildīt. Piemēram, viesnīcām, restorāniem un kafejnīcām, būtu jādod patērētājiem iespēja līdzņemšanai iegādāto ēdienu ievietot pašiem savā tarā.

Jaunajos noteikumos paredzēts, ka visam iepakojumam jābūt pārstrādājamam, ievērojot stingrus kritērijus, kas tiks noteikti sekundārajos tiesību aktos. Ir paredzēti daži pagaidu izņēmumi, piemēram, pārtikas iepakojumam, kas izgatavots no koka un vaska.

Deputāti vēlas, lai ES dalībvalstis līdz 2029.gadam nodrošinātu atsevišķu savākšanu 90% no iepakojumā lietotajiem materiāliem, piemēram, plastmasai, kokam, melniem metāliem, alumīnijam, stiklam, papīram un kartonam.

Kā aģentūru LETA informēja EP deputātes Ineses Vaideres birojā, politiķe, kura EP Vides komitejā piedalījās šo noteikumu izstrādē, akcentē, ka teju puse no visas Eiropā izmantotās plastmasas un papīra ir paredzēti tieši iepakojumam, kurš dzīvo īsu mūžu un ātri vien nonāk atkritumu konteineros. Viņa pauda gandarījumu, ka par spīti spēcīgam lobijam, ir izdevies pieņemt EP pozīciju iepakojuma atkritumu samazināšanai.

Vaidere uzsver, ka vidēji katrs latvietis gadā rada aptuveni 140 kilogramus iepakojuma atkritumu un ar katru gadu šis apjoms arvien pieaug. Viņa klāsta, ka pārmērīgo iepakojuma lietojumu veicina vairāki faktori, tostarp nepārdomāta tirdzniecība internetā, piemēram, nereti preces tiek saiņotas vairākos plastmasas un kartona slāņos.

Viņa skaidro, ka jaunie noteikumi atvieglos iepakojuma atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, samazinās nevajadzīgu iepakojumu un atkritumus, kā arī veicinās pārstrādātu materiālu izmantošanu iepakojuma ražošanā. Būtiski, ka tiks aizliegti tādi pārtikas iepakojumi, kas satur veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas. Deputāte arī atzīst, ka lobija spiediens darbā pie šī likuma bijis ļoti liels, jo gan ātrās ēdināšanas uzņēmumi, gan iepakojumu ražotāji ārkārtīgi centās aizstāvēt savu biznesu.

"Jau tuvākajā desmitgadē pilnīgi visu iepakojumu ir jāpārstrādā atkāroti. Savukārt no liekiem un nevajadzīgiem iepakojumiem jāatbrīvojas pavisam, piemēram, viesnīcu šampūnu pudelītēm. Kas attiecās uz ātro ēdināšanu, skaidrs, ka nav iespējams aizliegt vienreizlietojamos iepakojumus, kamēr tiem nav pieejamas alternatīvas. Tādēļ lēmām par to, ka patērētājiem jābūt būt iespējai iegādāties pārtiku un dzērienus savos iepakojumos, līdzņemšanu no restorāniem un kafejnīcām. Ticu, ka ar laiku tiks arī rastas jaunas biznesa idejas, lai šos iepakojumus izskaustu pavisam, piemēram, depozīta sistēma," skaidro EP deputāte.