Svētdiena, 26.maijs

redeem Eduards, Edvards, Varis

arrow_right_alt Pasaulē

"Bloomberg": ASV var sagaidīt PSRS liktenis

© Scanpix

Ģeopolitiskajai spriedzei starp Pekinu un Vašingtonu ir daudz kopīga ar auksto karu starp PSRS un ASV, bet šoreiz Amerika var būt tā, kas zaudēs, - šādu viedokli “Bloomberg” lapās izteica komentētājs, Stenfordas universitātes Hūvera institūta vecākais līdzstrādnieks Nialls Fergusons.

Viņš velk paralēles starp padomju ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva vizīti ASV 1973. gadā un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina vizīti Amerikā, kas notika pagājušajā nedēļā.

1973. gada samits bija nozīmīgs posms tā dēvētajā "atslābumā", kas deva Amerikai laiku atgūties no ģeopolitiskajām katastrofām 1960. un 70. gadu sākumā, piemēram, no sakāves Vjetnamas karā.

Taču Sji vizīte pagājušajā nedēļā, atšķirībā no Brežņeva, nedeva nekādas būtiskas vienošanās, piemēram, kodolieroču samazināšanas līgumu vai Tuvo Austrumu konflikta noregulējumu.

Viņš norāda, ka pēc vairāku desmitu gadu straujas ekonomiskās izaugsmes Ķīna atkal sākusi ekonomiski atpalikt no ASV. Valsts saskaras ar demogrāfisko krīzi un ir sasniegusi sava ekonomiskā modeļa griestus, kas balstās uz lieliem ieguldījumiem pamatkapitālā.

Taču Ķīna jau ir kļuvusi par galveno pasaules rūpnīcu un spēj saražot visu nepieciešamo. Piemēram, Ķīna šobrīd būvē 46% no pasaules kuģu apjoma, un lielas amerikāņu korporācijas, piemēram, “Apple”, ir ļoti atkarīgas no savām ražotnēm Ķīnā.

"Tikmēr ASV, rūpīgāk aplūkojot, arvien vairāk izskatās pēc "vēlās Padomju Amerikas." ASV valdība katru ceturksni emitē 776 miljardu dolāru parādu, lai finansētu budžeta deficītu, kas veido aptuveni 7% no IKP - tas ir šokējošs skaitlis gandrīz pilnas nodarbinātības apstākļos,” atzīmē Fergusons.

Viņš velk arī citas paralēles ar vēlīno PSRS. Piemēram, mūsdienu ASV ir pārvērtušās gerontokrātijā: pašreizējam prezidentam ir 81 gads, viņa galvenais konkurents prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps jūnijā svinēja 77. dzimšanas dienu. Senatoru vidējais vecums ir 64 gadi.

Viņš arī saskata zināmas līdzības starp Kubas aukstā kara krīzi un pašreizējo konfrontāciju ar Taivānu. Fergusons ierosina, ka Ķīna varētu darīt to pašu, ko savulaik darīja Amerika, - tā vietā, lai tieši iebruktu salā, sāktu tās jūras un gaisa blokādi. No blokādes visvairāk cietīs Rietumi, jo tie ir kritiski atkarīgi no ražošanas, kas ir koncentrēta Taivānā.

"Ir divi veidi, kā zaudēt auksto karu. Viens ir iekšējs sabrukums. Otrs ir tas, ka jūs kļūstat kā ienaidnieks," raksta Fergusons, norādot arī uz citu satraucošu tendenci - Ķīna un Rietumi katra savu iemeslu dēļ tuvojas no dažādiem virzieniem uz vienu kopīgu punktu, kur tie pārvēršas par "totalitārām tehnoadministratīvās kontroles sistēmām".