Katru dienu, katru nedēļu Latvijā ierodas cilvēki, kas brauc ar pārvadātājiem, šķērso Krievijas -Latvijas robežu kājām... Viņi nāk no apgabaliem, kur notiek aktīva karadarbība. Daudz cilvēku tagad ir no Kahovkas HES apkārtējiem rajoniem, kuri ir applūduši un kuru zeme kļuvusi neizmantojama, raksta kontekst.lv.
Bēgļi no Ukrainas dodas uz Eiropu caur Krieviju un Latviju, kas ir īsākais ceļš. Daugavpils ir kļuvusi par sava veida tranzīta punktu ukraiņu bēgļiem šajā maršrutā, kur viņus sagaida Latvijas brīvprātīgie.
"Kur mēs brauksim, uz kādu Eiropu? Mēs nezinām viņu valodu, neko..." Pārsvarā tie ir cilvēki gados: "Ļaujiet mums mierīgi nomirt savās dzimtajās mājās..." Bet dzimtās mājas hidroelektrostacijas teritorijā aizskaloja vilnis. Zeme ir pārklāta ar dūņām, akas ir saindētas. Jo kapi, apbedījumi, daži padomju laika atkritumi ir nonākuši zem ūdens... Un nav skaidrs, kad šī teritorija kļūs dzīvošanai piemērota. Šādus stāstus brīvprātīgie Latvijā dzird katru dienu.
Daugavpils sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir kļuvusi par sava veida mezglu, svarīgu punktu bēgļu ceļā uz Centrāleiropas valstīm un Ziemeļvalstīm. Šeit viņi parasti pavada vienu vai divas dienas - viesnīcā vai speciāli šim nolūkam noīrētā brīvprātīgo dzīvoklī.
"Mēs esam tāds kā pagaidu punkts," skaidro Daugavpils brīvprātīgais Aleksandrs Barbakadze. "Bet tomēr cilvēki no mums aizbrauc ar pavisam citām sejām. Reiz pie mums bija viens cilvēks, kurš aizbrauca ļoti bēdīgs. Viņš jau bija iekāpis autobusā, kad pēkšņi atcerējās, ka brīvprātīgo dzīvoklī ledusskapī bija atstājis speķi. Viņš bija tik nelaimīgs. Starp citu, speķis bija lielisks.”
Visu rakstu var izlasīt šeit: "Dzīvot tur vienkārši nav iespējams". Caur Krieviju un Latviju okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotāji dodas uz Eiropu