Bijušie Krievijas ieslodzītie un notiesātie saņem amnestiju par savām militārajām aktivitātēm Ukrainā, izraisot sašutumu viņu upuru radiniekos Krievijas Federācijā, raksta dialog.ua.
Krieviju ir pārņēmis noziedzības vilnis - noziedznieki, kas atgriežas no kara Ukrainā, terorizē iedzīvotājus.
"Apstiprinājās Jevgeņija Pehteļeva drūmākās priekšnojautas. Viņa meitas Veras slepkava Vladislavs Kaniuss, kurš 2022. gada vasarā tika notiesāts uz 17 gadiem vispārējā režīma kolonijā, ir dzīvs un brīvībā. 27. aprīlī viņu apžēloja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tiek ziņots, ka viņu savervēja nu jau paramilitārā grupa “Vāgners” ar solījumu, ka viņš tiks atbrīvots pēc sešiem mēnešiem frontē Ukrainā,” raksta avoti.
Noslepkavotās Veras tuviniekiem ir grūti sadzīvot ar domu, ka īpaši cietsirdīgs noziedznieks nav samaksājis par savu noziegumu, un viņi nav vienīgie ar šādām sajūtām.
Vera Pehteļeva tika nogalināta 2020. gada janvārī strīda laikā ar Vladislavu Kaniusu Sibīrijas pilsētā Kemerovā. Tiesu medicīnas speciālisti uz upura ķermeņa konstatēja vairāk nekā 100 ievainojumus - griezumus, sasitumus, sastiepumus un asiņainas brūces.
Vakarā Vera atgriezās sava bijušā drauga dzīvoklī, lai paņemtu mantas. Acīmredzot viņi sāka kopā dzert un sastrīdējās, kas ātri pārauga vardarbīgā atriebībā. Kaimiņi, kuri dzirdēja skaļus kliedzienus, kas nāk no dzīvokļa, veltīgi zvanīja policijai. Tiek ziņots, ka viņi zvanīja vismaz septiņas reizes, katru reizi saņemot atbildi, ka policija ir ceļā. Kad ieradās Kaniusa brālis, uzlaužot dzīvokļa durvis un gaitenī atradot Veru, pārklātu ar asinīm, bija jau par vēlu.
Policisti un neatliekamās palīdzības centra darbinieki vēlāk tika saukti pie atbildības par palīdzības nesniegšanu, kas izraisīja nāvi. Noziedznieka cietsirdības un likumsargu vienaldzības dēļ par šo lietu vēl ilgi runāja visā Krievijā.
Vainīgajam 2022. gada vasarā piesprieda sodu - 17 gadus stingrās drošības kolonijā.
Kaniusa apžēlošana, kurš, atšķirībā no parastajiem no cietuma atbrīvotajiem, ir brīvs bez papildu nosacījumiem no policijas puses, bija liels šoks Veras vecākiem, bet viņa atgriešanās no frontes nav atsevišķs gadījums.
Visā Krievijā ir desmitiem piemēru, kad notiesāti slepkavas, izvarotāji un laupītāji pēc idzīvošanas karā tagad dzīvo brīvībā. Tuviniekiem ir grūti izturēt domu par satikšanos ar savu bērnu vai dzīvesbiedra slepkavu uz ielas un apzināšanos, ka viņš savu sodu nav izcietis, bet, iespējams, šajā laikā nogalinājis citus cilvēkus un tagad jūtas kā kara varonis.
Maskavas cilvēktiesību aktīviste Alena Popova atzīmēja, ka ikvienam Krievijas karavīram, kurš atgriežas no kara, var rasties posttraumatiski traucējumi. Ja viņš jau iepriekš ir izmantojis brutālu vardarbību, draudi citiem būtu vēl lielāki. Daudzus no šiem cilvēkiem vada atriebības vēlme, kas vērsta pret valsts pārstāvjiem un vispār pret tiem, kurus viņi apsūdz nosūtīšanā uz kara zonu.
Nesen kļuva zināms par ciematu, kuru tik ļoti terorizēja kāds no krievu karavīriem, ka vairāki iedzīvotāji to pameta.
Pēc Popovas teiktā, režīms pieļāva, ka ieslodzītie, kas galvenokārt bija izvietoti frontes pirmajā līnijā, no kara neatgriezīsies, un tas, ka šobrīd ir zināmi desmitiem apžēloto noziedznieku, no kuriem daži jau atkal nonākuši pretrunās ar likumu, noteikti ir kā dadzis acī Kremlim - šie karā rūdītie noziedznieki apdraud arī Krievijas politisko stabilitāti.
Atbildot uz jautājumu par Kaniusa lietu, Putina preses sekretārs Peskovs to nosauca par legālu veidu, kā ar asinīm nopelnīt apžēlošanu, tas ir, piedaloties karā.
