Vācijā pieaudzis uzbrukumu skaits imigrantiem

© Scanpix

Vācijā ievērojami pieaudzis uzbrukumu skaits imigrantiem, un šī gada pirmajos deviņos mēnešos tas jau pārsniedzis pērn visa gada laikā reģistrēto uzbrukumu skaitu.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos reģistrēti 1515 uzbrukumi imigrantiem, kamēr 2022.gadā tika reģistrēts 1371 uzbrukums, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušie statistikas dati, kas sagatavoti pēc kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) pieprasījuma.

Šī gada trešajā ceturksnī politiski motivētiem uzbrukumiem 30 reizes tikušas pakļautas bēgļu vai patvēruma meklētāju mītnes.

Trijos gadījumos šie uzbrukumi bijuši vardarbīgi, un vairumā uzbrukumu jeb 23 gadījumos tajos vainojami labējie ekstrēmisti.

Policija uzskata, ka arī 373 no 417 noziegumiem, kas reģistrēti ārpus šīm mītnēm un bijuši vērsti pret patvēruma meklētājiem vai personām, kas atzītas par bēgļiem, vainojami labējie radikāļi.

19 gadījumos šādi noziegumi bijuši saistīti ar ārvalstīs sakņotām ideoloģijām, bet divos vainojami kreisie ekstrēmisti.

"Katru dienu bēgļi Vācijā tiek pakļauti uzbrukumiem, pazemoti vai aizskarti," norādījusi "Die Linke" pārstāve Klāra Bingnere.

Viņa paudusi viedokli, ka viens no iemesliem uzbrukumu skaita pieaugumam esot pašreizējās debates par patvēruma piešķiršanas jautājumiem, kas "bruģējot ceļu rasistu mobilizācijai ielās".

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais