Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien ticies ar reliģiskajiem līderiem, lai apspriestu cīņu pret antisemītismu Francijā.
Svētdien Parīzē desmiti tūkstoši cilvēku, tai skaitā politiķi, sapulcējās gājienā, lai paustu bažas par antisemītisma pieaugumu valstī kopš palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" sarīkotā 7.oktobra slaktiņa Izraēlā.
Sarunas ar reliģiskajiem līderiem ir "turpinājums aicinājumam uz nacionālo vienotību un brālību", laikrakstā "Le Parisien" sestdien publicētā vēstulē norādīja Makrons, kurš svētdienas mītiņu neapmeklēja. Makrons rakstīja, ka "Francija, kurā mūsu ebreju līdzpilsoņi baidās, nav Francija", un aicināja cilvēkus saliedēties ap valsts vērtībām un universālismu.
Lai gan prezidenta kanceleja neprecizēja, kas bija uzaicināti uz reliģisko līderu tikšanos, zināms, ka tajā piedalījās Francijas galvenais rabīns Haims Korsija, katoļu bīskapu konferences vadītājs Ēriks de Mulēns Bofors un Parīzes Lielās mošejas rektors Šemedins Hafizs. Sanāksmē piedalījās arī citu konfesiju vadītāji, tai skaitā pareizticīgo baznīcas, buditu un protestantu pārstāvji.
Saskaņā ar policijas datiem svētdien visā Francijā pret antisemītismu protestēja vairāk nekā 180 000 cilvēku, no tiem 105 000 Parīzē. Makrons ir izpelnījies kritiku par nepiedalīšanos gājienā Parīzē.
Starp politiķiem, kas piedalījās gājienā, bija arī premjerministre Elizabete Borne. Demonstrācijas priekšgalā līdz ar Borni soļoja abu parlamenta palātu spīkeri un citas pazīstamas personas, tajā skaitā bijušie Francijas prezidenti Fransuā Olands un Nikolā Sarkozī, kā arī reliģiskie līderi.
Gājienā piedalījās visdažādāko partiju pārstāvi, izņemot galēji kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI).
Kamēr kreisie ekstrēmisti neatsaucās abu parlamenta palātu līderu aicinājumam piedalīties demonstrācijā ar kopīgu lozungu "Par Republiku, pret antisemītismu!", savulaik par antisemītisku uzskatītās nacionālkonservatīvās partijas "Nacionālā apvienība" (RN) līdere Marina Lepēna bija demonstrantu rindās.
Viņa paziņojusi, ka svētdienas demonstrācija ir vērsta arī pret islāma fundamentālismu.
Savukārt RN priekšsēdētājs Žordāns Bardella raidorganizācijai RTL izteicies, ka prezidents ir "palaidis garām tikšanos ar vēsturi".
Makrons ir saņēmis arī Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu kritiku pēc tam, kad nedēļas nogalē intervijā raidorganizācijai BBC kritizēja Izraēlas plašo bombardēšanas kampaņu Gazas joslā. "Tiek bombardēti civiliedzīvotāji (..), tiek bombardēti un nogalināti šie bērni, šīs sievietes, šie vecie cilvēki (..), tam nav nekāda iemesla un likumības. Tāpēc mēs aicinām Izraēlu apstāties," sacīja Makrons.
Francijas līdera birojs svētdien vēlu vakarā paziņoja, ka prezidents sazvanījies ar Izraēlas prezidentu Ichaku Hercogu, acīmredzami cenšoties noregulēt situāciju.
Makrons "vēlreiz pauda solidaritāti Izraēlai, saskaroties ar šausmām, ko izraisījuši "Hamās" pastrādātie teroristu uzbrukumi", un "atkārtoti apliecināja Izraēlas tiesības aizstāvēties un atkārtoti apliecināja Francijas solidaritāti ar Izraēlu", paziņoja Elizejas pils.