Eiropas Komisija (EK) vēlas "uzlikt" Ukrainu, Moldovu, Gruziju uz tuvināšanās takas ar Eiropas Savienību (ES), apzinoties Krievijas vēlmi atgriezt šīs valstis savā ietekmes sfērā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.
Viņš atzīmēja, ka Horvātija iestājās ES pirms desmit gadiem, 2013.gadā, savukārt 2020.gadā no bloka izstājās Lielbritānija. Pēc Andžāna paustā, neskaidrības periods ir noslēdzies un EK un lielākajā daļā dalībvalstu ir patiesa gatavība paplašināties.
Taujāts, cik ilgu laiku prasītu valstu iestāšanās ES, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka tas nav šīs desmitgades jautājums. 1999.gadā EK savā ikgadējā progresa ziņojumā par ES kandidātvalstīm rekomendēja sākt sarunas ar Latviju. Valsts kļuva par ES dalībvalsti 2004.gadā.
"Latvija ir mazāka valsts un problēmas bija daudz mazākas, nekā šim trio. Turklāt situācija šajās valstīs ir atšķirīga. Manuprāt, Moldovai ir lielākas iespējas ātrāk iestāties ES, taču temps būs atkarīgs no pašām kandidātvalstīm. ES piedāvā ietvaru, kurā tuvināties blokam. Ir jāiziet cauri 35 sarunu sadaļām, kas aptver pilnīgi visas jomas, sākot ar korupcijas apkarošanu, beidzot ar nodokļu politiku," sacīja Vidzemes Augstskolas prorektors.
Andžāns norāda, ka visām trīs valstīm netrūkst izaicinājumu, jo tajās atrodas Krievijas karaspēks. Taču pastāv iespēja, ka uzņemšanas procesā attiecībā uz okupētajām teritorijām varētu attiecināt Kipras modeli. Kipra iestājās ES 2004.gadā ar visu savu teritoriju, kaut gan salas ziemeļdaļā atrodas Turcijas atbalstītā Ziemeļkipras Republika.
"Domāju, ka tas ir diezgan riskants veids. Te arī lielākas iespējas varētu būt Moldovai, kas atrodas starp Ukrainu un Rumāniju. Krievijas okupētajai Piedņestrai ir pienākuši grūtāki laiki, jo Ukraina ir stingri nostājusies pret Krieviju, stingrāk kontrolē robežu starp Moldovu un Ukrainu. Arī pati Moldova mēģina iekšējā dialoga ceļā panākt tuvināšanos ar Piedņestru," pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
Viņš atzīmēja, ka Moldovai ir arī ciešas, vēsturiskas saites ar Rumāniju, kuras daļa tā iepriekš bija. Ievērojamai daļai Moldovas pilsoņu ir Rumānijas pases. Andžāna ieskatā, ir daudzi priekšnoteikumi, lai Moldova varētu pievienoties ES kā pirmā no trio.
Runājot par to, vai kādai no valstīm varētu piemērot kādus vieglākus nosacījumus, Vidzemes Augstskolas prorektors atzīmēja, ka atlaides nebūs nevienai no valstīm. Tām ir jāizpilda kritēriji, kas prasa lielu politisko un sabiedrības apņemšanos pilnībā mainīt valsts uzbūvi, kas nav viegls process.
"35 sadaļās attiecībā uz ES likumdošanas kopuma pieņemšanu atkāpes nebūs, taču varētu būt pretimnākšana attiecībā uz okupētajām teritorijām. Pastāv iespēja, ka Ukraina varētu iestāties ES ar visu savu teritoriju "de jure". Tas nozīmē, ka Krievijas okupētājā daļā ES likumdošana uz laiku, kamēr Krievija neatstāj Ukrainu, nedarbotos," teica Andžāns.
Viņš pieļāva, ka varētu piemērot arī kādu vēl citādāku modeli. Tam ES varētu mēģināt "pārkāpt pāri", ja tas būtu vienīgais būtiskais aspekts, proti, Ukraina būtu veikusi reformas, pierādītu sevi kā stabilu demokrātiju. Eksperta ieskatā, Ukrainas gadījumā iestāšanās varētu prasīt vismaz desmitgadi, kuras laikā kādā ES dalībvalstī var rasties pretestība, ka blokā tiek uzņemta tik liela valsts ar tik daudziem iedzīvotājiem. Tāpat būs jautājumi arī par darba tirgus atvēršanu.
LETA jau rakstīja, ka EK trešdien, 8.novembrī, ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos ES, neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.
Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.
Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.
EK rekomendēja sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu. Attiecībā uz Gruziju EK rekomendējusi to oficiāli atzīt par kandidātvalsti, kad tā būs novērsusi trūkumus, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kā arī nepilnības vēlēšanās.
Tas nenozīmē, ka iestāšanās sarunas ar Tbilisi tiks sāktas drīz. Gruzijai būs jāīsteno vēl vairāk reformu, līdz tas varēs notikt.
Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza pagājušā gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau pagājušā gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti.
Tad Kijivai tika iesniegts reformu saraksts septiņās prioritārajās jomās, kas jāīsteno pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas.
Par iestāšanās sarunu uzsākšanu, pamatojoties uz EK ziņojumu, galīgais lēmums pieņemams dalībvalstu līderiem decembrī paredzētajā samitā.
Nav garantiju, ka dalībvalstis pieņems vienprātīgu lēmumu. Ungārija un Slovākija ir īpaši vēsas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties ES.