Ukrainas kara 624. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:25]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 9. novembrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:25. Kurzemes rajona tiesā Liepājā nonākusi krimināllieta pret Latvijas pilsoni Robertu Stahanovu par uzbrukumu Ukrainas pilsonim Serhijam Fedosovam, kurš tiesā lūdz piespriest no apsūdzētā naudas kompensāciju 4438 eiro apmērā, vēsta "Latvijas Avīze".

21:30. Vācijas armijai Eiropā jākļūst par "atturēšanas mugurkaulu", ceturtdien sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, iepazīstinot ar jaunajām Bundesvēra reformas vadlīnijām.

Ar Krievijas diktatora Vladimira Putina "brutālo uzbrukumu Ukrainai karš ir atgriezies Eiropā", iepazīstinot ar pirmajām bruņoto spēku vadlīnijām kopš 2011.gada, sacīja ministrs. "Tas nozīmē, ka draudu situācija ir mainījusies," viņš norādīja.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vācijas kanclers Olafs Šolcs nāca klajā ar 100 miljardu eiro plānu armijas stiprināšanai.

Tiesa, izaicinājumi ir lieli, sākot no jauna bruņoja nodrošināšanas un kazarmu atjaunošanas līdz jaunu karavīru iesaistīšanai bruņotajos spēkos.

20:00. Uz Ukrainas un Polijas robežas abās robežas pusēs nobloķēti vairāk nekā 20 000 transporta līdzekļu, ceturtdien pavēstīja Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs, Polijas kravas automašīnu šoferu protestam turpinoties ceturto dienu.

Polijas kravas auto šoferi nobloķējuši robežas šķērsošanas punktus, protestējot, kā uzskata šoferi, pret Ukrainasuzņēmumu negodīgo konkurenci.

19:00. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumu, kas pagarina karastāvokli un vispārējo mobilizāciju Ukrainā uz 90 dienām - līdz 2024. gada 14. februārim, vēsta pravda.com.ua.

18:03. Krievijas-Ukrainas karā laiks spēlē par labu Krievijai, atzina Čehijas prezidents Petrs Pavels, neizslēdzot iespēju, ka nākamgad var sākties sarunas par mieru Ukrainā.

17:13. Krievija šobrīd ražo daudz tālas darbības raķešu, tomēr tā nespēj atgriezties pie rezervju apjoma, kāds bija 2022.gada 24.februārī, pavēstīja Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.Pēdējā laikā krievi arvien biežāk veic kombinētos uzbrukumus, izmantojot mazāk raķešu un vairāk dronu, sacīja Jusovs. "Tas nozīmē, ka viņiem ir izdevies savākt zināmas rezerves. Un līdz ar aukstā laika iestāšanos pastāv risks, ka tiks atkārtoti teroristiski uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un civilajai infrastruktūrai," brīdināja amatpersona.

15:45. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas pastiprināt Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzību sankciju īstenošanai un pastiprināt centienus ierobežot Maskavas iespējas apiet ES noteiktos ierobežojošos pasākumus, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš. Rezolūcijā, kas pieņemta ceturtdien, EP pauž satraukumu par pastāvošajām nepilnībām ES sankciju režīmā pret Krieviju. Lai arī ES noteikusi vēl nepieredzēti plašus ierobežojošos pasākumus, pastāv bažas par to, ka netiek nodrošināta pienācīga to izpilde, turklāt tiek īstenoti mēģinājumi stāties ceļā Eiropas nolūkiem vājināt Krievijas ekonomisko un rūpniecisko bāzi un kavēt Krievijas spēju turpināt karu.

14:45. Eiropas Komisijas (EK) ieteikums sākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) parāda bloka atbildību par drošību un stabilitāti kontinentā, tādu viedokli pauda biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.

Pēc Gobiņa paustā, tas nozīmē arī mērķtiecīgu ES interešu ievērošanu, jo bloka interesēs ir Ukrainas dalība ES un plaukstošas, drošas, demokrātiskas kaimiņvalstis.

Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents norādīja, ka Ukrainas uzņemšanas process ES būs grūts un ilgāks, nekā, iespējams, varētu gribēt.

Gobiņš norādīja, ka patlaban prognozēt uzņemšanas laika grafiku ir grūti, jo decembrī jāpārvar diezgan augsts slieksnis - visām ES dalībvalstīm jāpiekrīt sarunu sākšanai, kur "Krievijas pakalpiņš" Ungārija varētu nākt klajā ar kādiem "pārsteigumiem".

13:51. Ukraina ceturtdien kritizējusi aicinājumus Kijivai uzsākt sarunas ar Krieviju.

"Tie, kas apgalvo, ka Ukrainai tagad būtu jāved sarunas ar Krieviju, ir vai nu neinformēti, vai arī maldināti," sociālajos medijos paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Vai arī viņi nostājas Krievijas pusē un vēlas, lai [Krievijas diktators Vladimirs] Putins paņem pauzi pirms vēl lielākas agresijas," viņš piebilda.

Kuleba norādīja, ka Kijiva kopš 2014.gada, kad Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas pārņēma kontroli pār plašu Ukrainas austrumu daļu un Maskava okupēja Krimas pussalu, ir veikusi simtiem sarunu ar Maskavu. Taču šīs sarunas, kurās starpnieki bija Vācija un Francija un kuru rezultātā 2019.gadā Parīzē notika Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, mieru nedeva.

Kuleba piebilda, ka šīs sarunas "netraucēja Putinam 2022.gada 24.februārī sākt brutālu visaptverošu iebrukumu Ukrainā".

12:46. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis kritizē atsevišķu Rietumu amatpersonu uzskatus par Ukrainas un Krievijas miera sarunu nepieciešamību, ziņo pravda.com.ua.

Amerikāņu kanāls "NBC" novembra sākumā ziņoja, ka ASV un Eiropas amatpersonas sākušas sarunas ar Kijivu par iespējamām miera sarunām ar Kremli, lai izbeigtu karu. "Mana nostāja ir tāda, ka tās ir ļoti bīstamas diskusijas," sacīja Lietuvas ministrs. Viņš piebilda, ka Ukrainai pašai jāizlemj, vai un kad sākt šādas sarunas. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nav gatavs šādām sarunām ar Krieviju, kamēr tās karaspēks netiks izvests no valsts.

11:07. Krievijas Kurskas apgabala gubernators Romāns Starovoits ziņo par iespējamu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu sviesta rūpnīcai Sudžas pilsētā, vēsta pravda.com.ua.

10:05.Čehija pagarinājusi Ukrainas militārpersonu kaujas apmācību mandātu līdz 2024.gada beigām, ziņo pravda.com.ua. Čehijas aizsardzības ministre senatoriem sacīja, ka viņas prioritāte ir nodrošināt apstākļus Ukrainas karavīru apmācību turpināšanai, piebilstot, ka šīs darbības tuvina kara beigas un ilgi gaidīto mieru.

08:21. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 308 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5316 tankus, 1014 bruņutransportierus, 7475 lielgabalus, 875 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 577 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5593 bezpilota lidaparātus, 1557 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9853 automobiļus un autocisternas, kā arī 1059 specializētās tehnikas vienības.

08:05. Ukrainas armija joprojām centīsies vēl šogad sasniegt rezultātus kaujas laukā, attālināti uzstājoties ar uzrunu aģentūras "Reuters" rīkotajā konferencē NEXT, trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Mēs centīsimies parādīt rezultātu šogad, un mums tas ir ļoti svarīgi, jo mēs katru dienu zaudējam cilvēkus. Mazāk Krievijas ir laba ziņa, taču mazāk cilvēku ir ļoti slikta ziņa," norādīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka šobrīd Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi.

07:07. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņojis, ka Ukraina gūst "milzīgus panākumus Krimas frontē", vēsta pravda.com.ua.

00:10. Drošības un aizsardzības jomās Latvijai un Igaunijai ir visciešākā sadarbība, darba vizītē apmeklējot Igauniju, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Saistībā ar reģionālo drošību un NATO Siliņa uzsvēra abu valstu vienprātību par to, ka Krievija un tās veiktais iebrukums Ukrainā apdraud Eiropas un pasaules drošību. Tāpēc svarīgi turpināt Eiropas Savienības un NATO, un partnervalstu atbalstu Ukrainai, lai panāktu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu starptautiski atzītajās robežās.