Armēnija demonstratīvi iesaistījusies jaunā konfliktā ar Krieviju
Eksperti atzīmē, ka Krievija ir NVS (Netkarīgo Valstu Sadraudzības) centrālā valsts, tāpēc Armēnijas Drošības padomes sekretāra atteikšanās doties uz Maskavu ir demonstratīvs solis, raksta dialog.ua.
Armēnijas Drošības padomes sekretārs Armēns Grigorjans atteicās doties uz Maskavā rīkoto tikšanos ar NVS valstu Drošības padomju vadītājiem, ziņo ziņu aģentūra, atsaucoties uz Armēnijas padomes preses sekretāra paziņojumu.
"Armenpress" raksta, ka trešdien paredzētā tikšanās pirmo reizi varētu notikt bez Armēnijas līdzdalības.
Armēnijas Drošības padomes preses sekretāre nenosauca iemeslus, kāpēc Grigorjans atteicās piedalīties pasākumā, kā arī neprecizēja, vai Armēniju pārstāvēs kādas citas amatpersonas.
Vienpadsmitā NVS valstu drošības padomju vadītāju sanāksme tiek rīkota 8. novembrī Maskavā. Šādas sanāksmes tiek rīkotas kopš 2013. gada, un katru gadu tajās piedalījās arī Armēnijas delegācija.
Parasti Armēniju sanāksmē pārstāvēja valsts Drošības padomes vadītājs, tikai 2017. gadā Maskavā ieradās sekretāra vietnieks.
Krievijas ekonomikas analītiķis un emuāru autors Anatolijs Ņesmijans savā “Telegram” kanālā atzīmē, ka NVS jau sen ir pārvērtusies par “viltojumu”: "Tas ir tas gadījums, kad ir vieglāk atdarināt tā esamību, nevis izskaidrot, kāpēc tā nomira. Krievija ir NVS centrālā valsts, bet tai nav projekta šīs telpas attīstībai, tāpēc tas pārstāj izraisīt interesi.”
Krievija ir bijusi tradicionāla Armēnijas sabiedrotā, bet attiecības starp abām valstīm sāka strauji pasliktināties pēc kara sākuma Ukrainā, jo kļuva skaidrs, ka Maskava nepalīdzēs Erevānai saglabāt Kalnu Karabahu. Šoruden neatzītā republika paziņoja par savas pastāvēšanas beigām, un pēc tam reģionu pameta desmitiem tūkstošu tur dzīvojošo armēņu. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans sacīja, ka Krievijas miera uzturētāji reģionā "izgāzās ar savu misiju", un Erevāna aktivizēja kontaktus ar Eiropas Savienību.
