Ukrainas kara 622. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:34]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 7. novembrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:34. Ukrainas aizsardzības spēki šodien atvairīja ienaidnieka uzbrukumus piecos virzienos, vēsta pravda.com.ua.

22:00. Nīderlande otrdien nosūtījusi pirmos piecus reaktīvos iznīcinātājus F-16 uz gaisa spēku bāzi Rumānijā, kur tie tiks izmantoti ukraiņu un rumāņu pilotu apmācībās, pavēstīja Nīderlandes Aizsardzības ministrija.

21:04. ASV prezidents Baidens aicina Kongresu atbalstīt gandrīz 12 miljardu dolāru budžeta palīdzību Ukrainai, vēsta pravda.com.ua.

19:10. Baltijas valstis un Polija demonstrē līderību atbalstā Ukrainai, rosinot iniciatīvas un ieturot stingru nostāju pret Krieviju, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), parlamentā tiekoties ar Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu. Sarunā Mieriņa uzsvēra, ka Polija vienmēr esot bijusi viens no tuvākajiem partneriem kā drošībā, tā tirdzniecībā. Līdzīgi pauda vēstniece, uzsverot abu valstu ciešo sadarbību un akcentējot, ka Latvija ir Polijas stratēģiskais partneris un valstis īpaši vieno sadarbība drošības jomā. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību turpināt virzīt kopīgas iniciatīvas, tostarp sankciju jomā. "Turēsim roku uz pulsa, lai sankcijas būtu iedarbīgas un efektīvas. Sankciju apiešanas iespējas ļauj Krievijai sponsorēt savas militārās spējas," uzsvēra Mieriņa.

17:55. Būtiski atrast juridisko risinājumu, kā konfiscēt iesaldētos Krievijas līdzekļus un novirzīt tos Ukrainas atjaunošanai, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, otrdien, Berlīnē, tiekoties ar Bundestāga Tieslietu komisijas priekšsēdētāju Elizabeti Vinkelmaieri-Bekeri un deputātiem, Kalniņa-Lukaševica pārrunāja turpmākos soļus Krievijas saukšanai pie atbildības par tās pastrādātajiem agresijas noziegumiem Ukrainā.

17:06. Aizsardzības ministrija apsver Latvijas karavīru nosūtīšanu uz NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas misijām alianses austrumu flangā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Jau ziņots, ka pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas NATO austrumu flangā - Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā - ir izvietotas daudznacionālās kaujas grupas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šīs kaujas grupas ir paplašinātas.

16:15. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka munīcijas komerciāla pārdošana Ukrainai nav pretrunā ar iepriekšējiem valdības paziņojumiem par militārās palīdzības pārtraukšanu Ukrainai.

Slovākijas Aizsardzības ministrija bažījās, ka Fico apņemšanās nesūtīt Ukrainai nevienu pašu lodi, attieksies arī uz privātiem līgumiem, taču premjerministrs apliecināja, ka tas tā nenotiks.

"Ja kāds uzņēmums vēlas izgatavot ieročus un kaut kur tos nosūtīt, neviens tam netraucēs," sacīja Fico, piebilstot, ka viņa apņemšanās attiecas tikai uz Slovākijas armijas noliktavām un valsts materiāliem. Viņš kā savas prioritātes aizsardzības jomā minēja Slovākijas krājumu papildināšanu un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.

15:40. Rīdzinieki no 11.novembra līdz 14.novembrim aicināti piedalīties ziedojumu akcijā "Rīga-Ukrainai", sarūpējot pārtikas, saimniecības un higiēnas preces, kā arī barību mājdzīvniekiem, ar ko piepildītu desmit "Rīgas satiksmes" autobusus, kurus sūtīs uz Ukrainas pilsētu Čerņihivu.

Šoreiz īpaši tiek lūgtas preces bērniem un lietas izglītības procesa nodrošināšanai bumbu patvertnēs.

14:10. Valdība otrdien atļāva Valsts robežsardzei nodot Ukrainas Valsts Robežsardzes dienestam bez atlīdzības bezpilota lidaparātus, pārvietojamos strāvas ģeneratorus, portatīvās uzlādes stacijas un 3D printerus 39 172 eiro vērtībā.

Valdība vairākkārt lēmusi par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Palīdzības kravas gatavojusi gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrija.

12:52. Ukraina paziņojusi, ka poļu protesti uz robežas kaitē abām valstīm. Tāpat Ukraina min, ka nav saņēmusi nekādas oficiālas prasības no Polijas transporta uzņēmumiem, kas nobloķējuši trīs galvenos robežšķērsošanas punktus, protestējot pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci no savas kara plosītās kaimiņvalsts. Ministrija norādīja, ka, cik tai saprotams, Polijas pārvadātāji vēlas atgriezties pie atsevišķas atļauju sistēmas Ukrainas kravas automašīnām, taču norādīja, ka to sapratusi tikai "no informācijas, kas pieejama plašsaziņas līdzekļos un sociālo mediju tīklos". "Polijas partneriem paužot oficiālu un argumentētu nostāju, mēs esam atvērti konstruktīvam dialogam," tā piebilda.

12:24. Portāls pravda.com.ua. ziņo, ka Ukrainais aizstāvji iznīcinājuši Krievijas "TOS-1 Solntsepyok" daudzkārtējo raķešu palaišanas sistēmu un divas pašgājējhaubices "2S19 Msta-S".

12:01. Polijas protestētāji joprojām bloķē trīs robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Ukrainu. Kā ziņo pravda.com.ua., tad Ukraina vēl nav saņēmusi oficiālas prasības no protestētājiem.

10:51. No Harkivas apgabala evakuēti 190 bērni. Tas darīts ar mērķi, lai viņus pasargātu no Krievijas uzbrukumiem, ziņo pravda.com.ua.

09:40. Krievijas karaspēks okupētajā Hersonas apgabala daļā mīnē kritiski svarīgo infrastruktūru, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Krievijas karavīri "ierok sprāgstvielas pie stacionāriem gāzes sadales punktiem, apakšstacijām un kritiskās infrastruktūras objektiem", paziņoja pārvalde.

09:05. Šodien plkst.11 no Ropažiem ceļā uz Ukrainas pilsētu Bojarku dosies pašvaldības dāvinātais pasažieru autobuss "Setra" ar 49 sēdvietām, un iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Skrastiņa. Ropažu novada pašvaldības domes sēdē deputāti nolēma sniegt atbalstu pašvaldības sadarbības pilsētai Ukrainā Bojarkai, dāvinot pasažieru autobusu.

08:47. Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzaicinājumu apmeklēt Ukrainu.

"Es ļoti cienu prezidentu Zelenski, taču uzskatu, ka šobrīd nebūtu pareizi doties uz Ukrainu," teikts Trampa paziņojumā, ko citē portāls "Newsmax". "Baidena administrācija pašlaik strādā ar viņu, un es negribētu radīt interešu konfliktu."

08:41. Ukrainā aizvadītajā diennaktī frontē notikušas 78 sadursmes, otrdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs. Avdijivkas sektorā ienaidnieks turpina mēģinājumus aplenkt Avdijivku, bet Ukrainas karavīri turas aizsardzībā, nodarot ienaidniekam ievērojamus zaudējumus, ziņoja ģenerālštābs. Ienaidnieka uzbrukuma mēģinājumi bija neveiksmīgi Stepoves, Avdijivkas, Tonenkes rajonos Doneckas apgabalā, kur Ukrainas armija atvairīja vairāk nekā 20 uzbrukumus, teikts ziņojumā.

08:38. Šodien plkst.12.30 Rīgas Rātsnamā, 1.stāvā, telpā pie Portretu zāles informēs par desmit "Rīgas satiksme" autobusu nosūtīšanu uz Čerņihivu un ziedošanas akciju, informē pašvaldības projektu koordinatore Edīte Matuseviča.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" plāno nosūtīt desmit sabiedriskā transporta autobusus uz Čerņihivu. Rīdziniekiem būs iespēja piedalīties ziedošanas akcijā, lai autobusus no 11.novembra līdz 14.novembrim aizpildītu ar humāno palīdzību.

08:07. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 306 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5293 tankus, 9974 bruņutransportierus, 7410 lielgabalus, 869 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 570 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5557 bezpilota lidaparātus, 1556 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9767 automobiļus un autocisternas, kā arī 1049 specializētās tehnikas vienības.

00:10 Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis atbildēja uz baumām par iespējamo prezidenta vēlēšanu rīkošanu Ukrainā 2024.gada martā, sakot, ka tas pagaidām nav aktuāli. Valsts vadītājs savā videovēstījumā uzsvēra, ka kara laikā šo tēmu “iemest” sabiedrībā ir bezatbildīgi.

Zelenskis uzsvēra, ka tagad ukraiņiem būtu jādomā par valsts aizsardzību un nesasķelties strīdos.

Pasaulē

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.