Krievijā ir simtiem tūkstošu brīvu darba vietu, un arvien vairāk uzņēmumu sūdzas par darbinieku trūkumu. Par galveno iekšējās ekonomikas izaicinājumu valsts valdība uzskata personāla trūkumu, raksta žurnāls “Forbes”.
25. septembrī, uzstājoties valdības sanāksmē, Krievijas ekonomikas attīstības ministrs Maksims Rešetņikovs par galveno iekšējo ekonomiskā riska avotu nosauca katastrofālo strādnieku trūkumu.
Septembrī publicētajā Krievijas Bankas ziņojumā par reģiona ekonomikas stāvokli sniegti dati, kas liecina, ka 60 procenti uzņēmumi ziņo par darbinieku trūkumu. Tajā pašā laikā, saskaņā ar oficiālajiem datiem, bezdarba līmenis valstīt ir nokrities līdz vēsturiski zemam līmenim - tikai 3 procenti, kamēr realitātē darbinieku trūkuma dēļ darba devēji ir spiesti palielināt algas - šogad to izdarījuši 75% no aptaujātajiem darba devējiem.
“Forbes” sarunājās ar dažādu Krievijas ekonomikas nozaru pārstāvjiem, lai noskaidrotu, cik dziļa ir šī krīze, un par darbaspēka trūkumu sūdzas pilnīgi visi aptaujātie - restorānu vadītāji, tirgotāji un celtnieki.
Cēloņi ir dažādi, taču par vienu no tiem - jau otro gadu notiekošo karu Ukrainā - tiek runāts negribīgi.
“Rūpniecībā trūkst 660 000 strādājošo,” sacīja rūpniecības un tirdzniecības ministra pirmais vietnieks Vasilijs Osmakovs. “Ir skaidrs, ka to nosaka gan "specoperācija", gan lietas, kas saistītas ar mobilizāciju. Personāla resursi lielā mērā ir izsmelti gan lokāli, gan stratēģiski."
Privātā biznesa pārstāvji neizsakās tik atklāti - nedrīkstu pieminēt mobilizāciju, tikai nerakstiet par mobilizāciju - šādas un līdzīgas atbildes saņēma “Forbes” korespondenti uz precizējošiem jautājumiem par personāla trūkuma cēloņiem.
Uzņēmums “Aktion Management” veica aptauju par to, kā daļēja mobilizācija ir ietekmējusi jūsu biznesu. Aptaujā piedalījās 365 dažādu nozaru uzņēmumi.
40 procenti aptaujāto norādīja, ka pagājušajā gadā ir saskārušies ar kvalificētu darbinieku trūkumu, un tā ir visnopietnākā problēma. Otrajā vietā ir izejvielu cenu kāpums un kolektīvās morāles stāvokļa pasliktināšanās. 46 procenti aptaujāto norādīja, ka daži viņu darbinieki ir mobilizēti.
Pēc Centrālās bankas analītiķu domām, 2023. gadā vērojama darbaspēka aizplūšana no tirdzniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības nozarēm uz ražošanu un būvniecību, bet arī neskatoties uz to, šajās nozarēs joprojām trūkst darbaspēka.
Uzņēmums “Severstal” vienmēr meklē kvalificētus speciālistus, un 2022. gadā viņu pieprasījums ir pieaudzis, sacīja uzņēmuma pārstāvis. “Piemēram, šodien nozare saskaras ar uzdevumu nomainīt lielu daudzumu iepriekš importēto rūpniecisko iekārtu un programmatūras. “Severstal”, tāpat kā citi lielie uzņēmumi, sastopas ar pastiprinātu konkurenci starp uzņēmumiem par darbiniekiem, kas palielina viņu personāla atlases izmaksas, tostarp laika izmaksas."
“Personāla deficīts mūsu uzņēmumam ir aktuāls. Zināms speciālistu trūkums ir jūtams vairākās galvenajās jomās. Īpaši trūkst mazkvalificētu darbinieku,” stāsta “RUSAL” ģenerāldirektora vietniece cilvēkresursu vadības jautājumos Natālija Albrehta. “Tehnisko speciālistu un strādnieku trūkums īpaši jūtams tajos rajonos, kur atrodas uzņēmuma ražotnes, galvenokārt mazpilsētās. Tāpat joprojām ir liela konkurence par IT speciālistiem, jo viņus šobrīd ir grūti atrast,” stāsta Aleksandra Glazkova, “Uralchem” personāla un sociālās politikas direktore.
"Galvenie darbaspēka pieprasījuma pieauguma cēloņi bija ražošanas paplašināšanās uzņēmumos pēc ārvalstu kompāniju izstāšanās un valsts pasūtījumu pieaugums," raksta Centrālās bankas analītiķi.
"Domāju, ka šī situācija ir tieši saistīta ar demogrāfisko plaisu," saka “RUSAL” pārstāvis. “Mēs analizējām situāciju četros reģionos un noteicām, ka līdz 2030. gadam par 20 procentiem samazināsies cilvēku skaits vecumā no 25 līdz 44 gadiem.”
Par būvniecību atbildīgais vicepremjers Marāts Čusnuļins lēsa, ka nozarē trūkst 50 000 strādnieku, taču uzskata, ka līdz 2030. gadam būvlaukumos trūks 400 000 darba veicēju.
Viens no galvenajiem darbinieku trūkuma iemesliem ir migrantu aizbraukšana. Tam piekrīt visi “Forbes” aptaujātie eksperti.
“Mūsu uzņēmumu skāra speciālistu aizplūšanu no tādām draudzīgām valstīm kā Uzbekistāna un Tadžikistāna,” stāsta uzņēmumu grupas “Monolit” būvniecības nodaļas vadītājs Daņils Volkovs. “Pēdējā mēneša laikā uzņēmumu pameta vairāk nekā 30 cilvēku. Ar to saistīta arī rubļa devalvācija - speciālistiem no ārzemēm ir kļuvis vienkārši bezjēdzīgi strādāt Krievijā.”
“Pandēmijas laikā mēs zaudējām dažus mūsu darbiniekus no ārvalstīm," piekrīt Sergejs Pačomovs, “Golos Development” direktors, “un tagad viņu dzimtajā pilsētā ir būvniecības bums. Ja tam pievieno rubļa pavājināšanos, jūs redzēsiet, ka celtniekiem no Vidusāzijas vairs nav intereses strādāt Krievijā."
Citi minētie darbaspēka trūkuma iemesli ir plaisa starp to, kas nepieciešams būvniecības nozarei, un to, ko māca koledžu un vidusskolu studentiem, kā arī tas, ka celtniekiem ir jākonkurē par strādniekiem ar rūpnīcām, kuras palielina ražošanu un pieņem darbā cilvēkus pieaugošo valdības pasūtījumu dēļ.
Ietekmē arī mobilizācijai ir arī ietekme: “No katra uzņēmuma viņi paņēma 10-15 procentus cilvēku,” tā situāciju raksturo cits “Forbes” avots. "Seši no nepieciešamajiem 10 mehāniķiem jau bija palikuši, un tagad vēl viens ir mobilizēts."
Īpaši cilvēku trūkst mazās apdzīvotās vietās. Kā stāsta “Forbes” avots, kāds liels uzņēmums pat ar čarterreisiem pārvadāja darbiniekus no viena reģiona uz otru, lai uzturētu savu uzņēmumu stabilu darbību. Kāda piena pārstrādes uzņēmuma personāla speciālisti vienkārši staigā pa pagalmiem apdzīvotās vietās, piedāvājot darbu un labu sociālo paketi cilvēkiem no ielas - jaunajam uzņēmumam trūkst puse darbinieku. Par to publiski nerunā, lai vēl vairāk nebojātu profesijas prestižu.