Krievijas opozīcijas politiķis atklāj, kā Putinam izdevās gūt varu pār oligarhiem

© AP/Scanpix/Leta

Krievijas nākotnei būtībā ir tikai viens variants - Krievija kļūs par normālu, mūsdienīgu, miermīlīgu un demokrātisku valsti, kas ciena starptautiskos likumus un demokrātisko pasaules uzbūvi, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā šādu viedokli pauda Krievijas opozīcijas politiķis, Brīvās Krievijas fonda viceprezidents un Krievijā cietumā ieslodzītā Alekseja Navaļnija padomnieks Vladimirs Milovs.

Viņaprāt, tas notiks jau tuvā nākotnē, vai arī Krievija kļūs par šādu valsti krietni vēlāk, jo vēl kādu laiku turpinās "spirināties" un īstenot impērisko politiku, bet tas noteikti notiks.

Politiķis atgādināja, ka pirms 20 gadiem viss bija pavisam normāli - Krievija ar visiem draudzējās, tā parakstīja četras "ceļu kartes" par integrāciju ar Eiropas Savienību (ES), 2003.gadā parakstīja līgumu par robežu ar Ukrainu starptautiski atzītajās robežās.

"Turklāt tad, kad ar visiem draudzējāmies un ievērojām starptautiskos likumus, mums bija augsta ekonomiskā izaugsme. Tagad nav ne izaugsmes, ne nākotnes, un mēs pārvēršamies par Ķīnas koloniju. Protams, ka cilvēkiem tas nepatīk. Bet viņi klausās propagandu un bieži to visu atkārto. Mēs savukārt cenšamies parādīt otru pusi un arī mūsos klausās," izteicās Milovs.

Viņš norādīja, ka arī Rietumos bieži pienācīgi nenovērtē to, ka ļoti daudz ir saistīts tieši ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina personību.

"Viņš ir izbūvējis neticami personalizētu sistēmu. Piemēram, kad 1979.gadā PSRS iebruka Afganistānā, mēs klausījāmies atslepenotos ierakstus. Tur sēdēja politbiroja locekļi, kuri bija vairāk vai mazāk vienlīdzīgi, un viņi savā starpā strīdējās par to, vai vajag iebrukt Afganistānā. Tagad nekā tāda nav, un visu izlemj viens cilvēks. Šo absolūtismu nedrīkst nenovērtēt, tāpēc ir skaidrs, ka, šim cilvēkam aizejot, pārmaiņām būs lielas izredzes," sacīja Brīvās Krievijas fonda viceprezidents.

Viņš uzsvēra, ka oligarhiem Krievijā ir palikusi pavisam maza ietekme, jo līdz ar 2007.-2008.gada finanšu krīzi oligarhi faktiski zaudēja savu patstāvību, jo visi viņi būtu zaudējuši savas impērijas, ja nebūtu kā palīdzību saņēmuši lielas naudas summas no valsts.

"Apmaiņā pret šo palīdzību Putins faktiski ieguva pār viņiem kontroli. Nomināli viņiem pieder privāti uzņēmumi, bet Putins jebkurā brīdī var viņiem tos vienkārši atņemt, atņemt viņiem nodokļu atvieglojumus, valsts atbalstu. Pusminūtes laikā viņš oligarhu var padarīt par nabagu vai pat ieslodzīto cietumā," skaidroja Milovs. "Tādējādi oligarhiem nav brīvas izvēles un viņi dara to, ko viņiem liek, vienlaikus šādā veidā labi nopelnot."

Alekseja Navaļnija padomnieks ekonomikas jautājumos norādīja, ka lielāko daļu Krievijas elites pazīst personīgi, jo ir ar viņiem kopā strādājis. "Viņi visi ir oportūnisti. Visu savu mūžu viņi ir mainījuši savus uzskatus turpu šurpu. Nekādai impēriskai ideoloģijai viņi netic. Turklāt viņi visi labi saprot, ka no Putina politikas turpināšanas nebūs nekāda labuma, bet būs daudz grūtību. Protams, ka viņiem būs stimuls visu apgriezt otrādi," teica Milovs.

Politiķis norādīja, ka Krievijas vēsturē ir pavisam normāli, ka katrs nākamais valdnieks apgriež kājām gaisā sava priekšteča politiku, jo tā ved strupceļā. Tāpēc patlaban ir jākāpina spiediens pret šo sistēmu, lai tai būtu iespējami grūti turpināt šo imperiālistisko kursu.

Milovs uzsvēra, ka ir pamats ticēt apgalvojumiem, ka Putina pozīcijas pastāvīgi pavājinās, kaut arī tas notiek lēni.

"Putins ir liels zvērs, kuru ir ļoti grūti nožņaugt. Šī ir jaudīga un efektīva diktatūra - elastīga, viltīga, bagāta un tehnoloģijām aprīkota, kurai ir tādi sabiedrotie kā Ķīna un Irāna, kas lieliski prot manevrēt, izmantot dezinformāciju un propagandu. To gāzt nav viegli. Bet nekādi nevar teikt, ka viņam viss ir kārtībā, ja jau viņš joprojām sēž tronī. Nē, nav viņam viss labi, viņam ir milzum daudz problēmu. Ir jāturpina pacietīgi uz viņu izdarīt spiediens. Kādu laiku viņš vēl var paķepuroties, ir jāpaciešas," norādīja politiķis.

Viņš atgādināja, ka pirms 15 vai vēl pat pirms pieciem gadiem Krievijā tika runāts, ka tiks radīti nacionālie projekti, veiktas lielas investīcijas un sasniegts augsts izaugsmes temps.

"Tagad tiek runāts par to, ka ēdiens veikalos pagaidām vēl ir nopērkams. Lai noturētos pie varas, Putinam ir jāievieš 15 gadus ilgs cietumsods par savu kritiku. Tikai ar tādām metodēm viņš spēj noturēties," uzsvēra Milovs un piebilda, ka vislabāk Krievijas virtuvēs runāto Austrumu ekonomiskajā forumā septembrī Vladivostokā raksturojis oligarhs Oļegs Deripaska - nākotnes tēla Krievijai nav, nav skaidrs, uz kurieni tā dodas.

Politiķis norādīja, ka nākotnes tēla nav nevienai no tā dēvēto globālo dienvidu diktatūrām. Savukārt "maigā vara" un nākotnes tēls ir tikai demokrātiskajiem Rietumiem.

"Līdz tam nonāks gan Krievija, gan Ķīna, gan Tuvie Austrumi, jautājums ir tikai par to, cik daudz laika un spēka paies cīņā pret šo arhaisko, dzīvību velkošo diktatūru. Iespējams, ka jāgaida būs vēl ilgi, taču nekādā gadījumā nedrīkst padoties un atzīt kaut kādas šo diktatūru tiesības uz alternatīvu pasaules kārtību," viņš norādīja.

Milovs arī atgādināja, ka pirms 20 gadiem, kad Krievijā sākās uzbrukums politiskajām un pilsoniskajām tiesībām, Krievijas opozicionāri visus ārvalstīs brīdināja, ka "tādas lietas mājās nepaliek" - kad diktators nogaršo bezlikumības augli, viņš sāk to eksportēt.

"Diktatūras vienmēr rada draudus pasaules kārtībai, tās arī neuzticas saviem iedzīvotājiem un tos nemīl, jo diktatoriem tie nav nekas vairāk par sīknaudu. Kādreiz šie diktatori nonāks pretrunā ar saviem iedzīvotājiem, un šis brīdis ir jātuvina, pastiprinot spiedienu. Tad mums būs izredzes pieredzēt gan normālu Krieviju, gan normālu Ķīnu," sacīja politiķis.

Pasaulē

Mēneša laikā ziņām par ziemeļkorejiešu armijnieku iestāšanos karā Krievijas pusē kļūstot no sensācijas par “jauno normalitāti”, varam izteikt prognozi, ka šāda notikumu attīstība mudinās Ukrainu aicināt Latviju un citas tai draudzīgās valstis nosūtīt savu karavīru kontingentu aizmugurē veicamajiem uzdevumiem.

Svarīgākais