Daudzu iedzīvotāju atmiņās joprojām ir palikušas bailes, kas piedzīvotas pirms 24 gadiem pēc tam, kad Černobiļas atomelektrostacijā (AES) notika reaktora sprādziens. Kodolenerģētikas eksperti mierina – pēdējo dienu laikā Japānā notikušais ar vairākiem reaktoriem, visticamāk, Latviju fiziski neietekmēs, taču atstās nopietnas sekas uz pasaules kopējo ekonomiku.
Tāpat aktualizējies jautājums par drošības prasību ievērošanu netālu no Latvijas pierobežas plānotajā AES Lietuvā, Visaginā.
"Pagaidām ir grūti prognozēt, kādas sekas būs šai katastrofai. Vai būs kritiskā masa, vai būs reaktora sprādziens, to ir sarežģīti pateikt. Lai arī kāda situācija būtu Japānā, mēs to jutīsim ekonomiski," Neatkarīgajai komentē habilitētais inženierzinātņu doktors Namejs Zeltiņš.
Savukārt kodolenerģētikas eksperts Viktors Zēbergs nešaubās, ka notikumi Japānā atstās sekas uz visu nozari. "Acīmredzot tam būs sekas arī uz Ignalinas jaunā reaktora būvniecību, un šis jautājums kļūs vēl diskutablāks. Problēmas varētu radīt arī plānotā AES Kaļiņingradas apgabalā, kas gan nav Eiropas Savienības sastāvdaļa, bet fiziski atrodas tās teritorijā.
ES ir augstas drošības prasības, bet nav zināms, vai tās ievēros arī Kaļiņingradas AES būvniecībā," norāda Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks V. Zēbergs.
Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra licenču daļas vadītājs Edmunds Pakers norāda, ka būtiskākā atšķirība starp 1986. gadā piedzīvoto Černobiļā un šogad Japānā ir tā, ka Černobiļā notika kodolreaktora sprādziens. "Japānā Fukušimas reaktoros dzesēšanas sistēmā radās tvaiki, kuru sastāvā bija ūdeņraža un citi izotopi. Tvaiks palielinātā spiediena dēļ sagrāva ap reaktoru uzbūvēto betonu – tādēļ notika sprādziens. Tās bija sekas, ko radīja zemestrīce un cunami, jo bija bojāti dzesēšanas sistēmas cauruļvadi un elektropadeve. Tāpēc nenostrādāja arī dzesēšanas drošības vārsti," komentē E. Pakers.
To, ka Japānā uzreiz pēc pirmā no trim reaktoru dzesēšanas sistēmu sprādzieniem palielinājās radiācijas līmenis, apstiprina pirmie mērījumi. "Arī lietotās kodoldegvielas glabātavā radās sprādziens, taču to divu stundu laikā veiksmīgi likvidēja. Mērījumi rādīja, ka uzreiz pēc sprādziena radiācija bija palielinājusies 20 reizes, taču pēc eksplozijas likvidēšanas, tā attiecīgi samazinājās," precizē Radiācijas drošības centra pārstāvis.
Fukušimas AES tika projektēta ap 1965. gadu, un to nodeva ekspluatācijā 1973. gadā. "Tā ir veca AES. Japāņi daudz darījuši, lai uzlabotu drošību, un faktiski visas reaktoru ēkas tika būvētas tā, lai spētu izturēt lielāko lidmašīnu svaru, taču šoreiz spiediens tika radīts no iekšpuses, nevis ārpuses, un saplēsa betona apvalku. Reaktora kodolu korpusi nav bojāti, un tas ir galvenais," uzsver profesors V. Zēbergs.
Viņš norāda, ka ir liela atšķirība, vai katastrofa notiek Krievijā vai Japānā. Pagaidām Latvijā dzīvojošajiem nevajadzētu satraukties par to, ka sprādziena sekas – radiācija – varētu nonākt Latvijā, jo vēji no Japānas pūš Klusā okeāna virzienā uz ASV. "Radiācija ir pārsimt metru augstumā, un tā ir zemu lokalizēta. Tas nozīmē, ka nokrišņu veidā tā, visticamāk, nonāks Klusajā okeānā, nemaz nesasniedzot Ziemeļamerikas kontinentu," skaidro E. Pakers.
Britu ģeologs doktors Rodžers Masons skaidro, ka stiprā zemestrīce bija sagaidāma, jo to izraisīja Klusā okeāna tektoniskās plātnes pārbīde par aptuveni 20 metriem. Tomēr tas nenozīmē, ka līdz ar tektonisko plātni par 20 metriem pārbīdījusies arī visa valsts.
Savukārt krievu ģeofiziķis Valērijs Trubicins norādījis, ka par diviem metriem pārbīdījusies Honsju sala. Tas nozīmē, ka Japānā var sākties arī vulkānu izvirdumi, kā arī zemestrīces gan Japānā, gan Korejā, gan arī Kamčatkā.
Līdz šim 102 valstis un reģioni, kā arī 14 starptautiskās organizācijas ir paudušas gatavību sniegt palīdzību. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis norāda, ka Latvijas valdība otrdien pieņēma lēmumu sniegt palīdzību Japānai 100 000 latu apmērā. Par to, kā šos piešķirtos līdzekļus efektīvāk izlietot, lems kādā no tuvākajām valdības sēdēm. Lai Latvijas palīdzība Japānai būtu mērķtiecīgāka un efektīvāka, tā notiks ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību, kur koordinācijas pasākumus ir uzņēmusies Eiropas Komisija.