Pētnieks: Piegādājot ieročus Krievijai, Ziemeļkoreja cer modernizēt savu bruņojumu

Piegādājot ieročus Krievijai, Ziemeļkoreja cer modernizēt savu bruņojumu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.

Andžāna skatījumā, tas nav pārsteigums, ka Ziemeļkoreja veic munīcijas piegādes Krievijai. Starp abu valstu amatpersonām ir notikušas vairākas tikšanās, piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apmeklēja Phenjanu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns devās uz Krieviju, lai satiktos ar Krievijas režīma līderi Vladimiru Putinu. Nesen arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apmeklēja Ziemeļkorejas galvaspilsētu.

"Tas liecina, ka starp Ziemeļkoreju un Krieviju veidojas ilgtermiņa sadarbība munīcijas piegāžu jautājumos. Ticami, ka panākta slepena vienošanās, kas paredz tādu artilērijas lādiņu piegādi, kas savietojami ar Krievijas artilērijas sistēmām. Protams, runa var būt arī par cita veida militāra rakstura piegādēm," uzsvēra Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Andžāna ieskatā, Krievija varētu palīdzēt Ziemeļkorejai ar raķešu sistēmām, kas nogādātu Ziemeļkorejas satelītus kosmosā. Lai gan Ziemeļkoreja ir viena no izolētākajām valstīm pasaulē, tā noteikti vēlēsies panākt plašāku Krievijas atbalstu ANO Drošības padomē.

Vidzemes Augstskolas prorektors pieļāva, ka sadarbība starp abām valstīm paplašināsies, kas dos savu ietekmi uz karu Ukrainā - artilērijas lādiņi esot "kā maize Krievijas bruņotajiem spēkiem", jo tie karā tiek izmantoti ievērojamos apmēros.

Andžāna ieskatā, Ziemeļkoreja ir ieinteresēta militāra rakstura tehnoloģijās. Ziemeļkorejai ir skaitliski ceturtie lielākie bruņotie spēki pasaulē, vienlaikus tās bruņotie spēki būtu modernizējami. Vidzemes Augstskolas prorektors pieļāva, ka Krievijai kā minimums ir padomi, kā uzlabot sauszemes, jūras, un gaisa spēkus.

"Ziemeļkoreja no Krievijas varētu gribēt daudz. Iespējams, varētu paplašināties tirdzniecība, tostarp pārtikas piegādes. Ziemeļkoreja ir labi zināma ar to, ka tā neproporcionāli daudz resursus iegulda bruņotajos spēkos, kamēr daudziem iedzīvotājiem ir grūtības ar pārtikas nodrošinājumu," uzsvēra Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Ziemeļkorejas rīcību stingri nosodījusi Dienvidkoreja, Japāna un ASV. Andžāns uzsvēra, ka tas nepārsteidz. Jāņem vērā, ka pēc Korejas kara starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju nav noslēgts formāls miera līgums. Pamatoti uztraukta ir arī Japāna, jo Ziemeļkoreja Japānas virzienā un tai pāri ir raidījusi raķetes.

"Šis noteikti rada satraukumu Austrumāzijā, jo tas var liecināt par to, ka, iespējams, mazināties globālā vienprātība par Ziemeļkorejas kodolprogrammu, varētu mēģināt mīkstināt sankcijas. Attiecīgi Ziemeļkoreja var sagaidīt, ka tai būs brīvākas rokas rīkoties, tai būs pieejami vairāk resursu, lai savu agresīvo ārpolitiku padarītu vēl agresīvāku," sacīja Andžāns.

LETA jau rakstīja, ka Dienvidkoreja, Japāna un ASV stingri nosoda Ziemeļkorejas ieroču piegādi Krievijai, ceturtdien, 26.oktobrī, kopīgā paziņojumā norādīja sabiedrotie, piebilstot, ka Phenjana ir veikusi vairākas šādas piegādes.

Krievijai un Ziemeļkorejai, kas ir vēsturiskas sabiedrotās, ir piemērotas vairākas globālo sankciju kārtas - Maskavai par iebrukumu Ukrainā, bet Phenjanai par kodolieroču izmēģinājumiem.

Valstu līderi Kims un Putins septembrī tikās Krievijas Tālajos Austrumos, izraisot Rietumos bažas, ka Phenjana varētu piegādāt Maskavai ieročus izmantošanai karā Ukrainā.

Vašingtona un tās galvenās sabiedrotās drošības jomā Austrumāzijā - Seula un Tokija - paziņoja, ka stingri nosoda Ziemeļkorejas militārā ekipējuma un munīcijas piegādi Krievijai.

Valstis apstiprināja, ka saskaņā ar to rīcībā esošo informāciju Krievija jau saņēmusi vairākas Ziemeļkorejas ieroču piegādes, un piebilda, ka šādas piegādes ievērojami palielinās cilvēku upurus Krievijas karā Ukrainā.

Kims septembrī vizītē Krievijā paziņoja, ka divpusējās saites ar Maskavu ir viņa valsts prioritāte. Vašingtona un eksperti uzskata, ka Phenjana pretī vēlas saņemt militāro palīdzību, piemēram, satelīta tehnoloģijas, un tiecas modernizēt padomju laika militāro aprīkojumu.

Ziemeļkorejai šogad divreiz neizdevās izvietot orbītā militāro izlūkošanas satelītu.

Seula, Tokija un ASV uzsvēra, ka ieroču nodošana Ziemeļkorejai vai saņemšana no tās pārkāpj vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas.

"Krievija pati balsoja par ANO Drošības padomes rezolūcijām, kurās ietverti šie ierobežojumi," norādīts trīs valstu kopīgajā paziņojumā, piebilstot, ka sabiedrotie ir dziļi nobažījušies par "iespējamu jebkādu ar kodolieročiem vai ballistiskajām raķetēm saistītu tehnoloģiju nodošanu" Ziemeļkorejai.

Augustā Tokijas, Seulas un Vašingtonas līderi tikās samitā Kempdeividā, kur vienojās par daudzgadu plānu regulārām kopīgām militārām mācībām un apmaiņu ar reāllaika datiem par Ziemeļkoreju. Kims šo aliansi ir nodēvēja par "vislielāko reālo apdraudējumu", ar ko saskaras Ziemeļkoreja.