Vērojot aizvien pieaugošo Krievijas imperiālismu, cilvēkiem visā pasaulē ir jāizskaidro, ka tas, ko dara Krievija, ir ļoti nepareizi, ka ir ļoti nepareizi paziņot, ka tev pienākas kāda cita valsts, ka tev pienākas kādas citas personas brīvība un pašnoteikšanās tiesības - tieši tāpēc sabiedrotie šajā jautājumā ir ieņēmuši pašreizējo pozīciju un ir skaidri pateikuši, ka atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik vien būs nepieciešams, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā norādīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers.
Ketlers pauda sapratni par Latvijas sabiedrības bažām attiecībā uz lielo Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku atbalstošo krieviski runājošo īpatsvaru valstī, kā arī par imperiālistiska noskaņojuma klātbūtni daļas Latvijā uzņemto Krievijas ieceļotāju prātos.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks gan pauda cerību, ka šo no Krievijas dažādu iemeslu dēļ izbraukušo cilvēku acis un ausis būs vaļā un laika gaitā pēc Krievijas autoritārās un represiju nospiestās sabiedrības atstāšanas viņu uzskati mainīsies. "Nedrīkstam aizmirst, ka cilvēki spēj adaptēties, viņu uzskati var mainīties, un domāju, ka tam būtu jānotiek un tas notiks, kad viņi pavadīs ilgāku laiku brīvā vidē ārpus Krievijas," sacīja Ketlers.
Vienlaikus viņš kā izlūkošanas un drošības profesionālis pauda pārliecību, ka Latvijai un citām NATO valstīm ir jāpievērš liela uzmanība tam, ko tās ielaiž vai neielaiž valstī, jo ir jābūt pārliecībai, ka cilvēki, kurus nolemjam pie sevis uzņemt pastāvīgi vai uz laiku, mūs nekādi neapdraudēs.
"Tas ir svarīgi, tomēr tikpat svarīgi ir atzīt un paust atzinību Latvijas iedzīvotāju atvērtajiem prātiem un sirdīm, šos cilvēkus uzņemot," piebilda NATO ģenerālsekretāra vietnieks.
Runājot par Krievijas imperiālisma problēmu, Ketlers izcēla Latvijas un citu padomju jūgā savulaik nonākušo tautu pieredzi, ar kuru tās var dalīties, skaidrojot, piemēram, amerikāņiem, "kā tas bija un ko tas vispār nozīmēja". "Šī pieredze ir kritiski svarīga. Man ir daudz tuvu kolēģu, kas ir dzīvojuši padomju ērā, un ir ļoti aizkustinoši dzirdēt, kad cilvēki runā par to, cik viņiem svarīga ir brīvība, ka viņi nekad neatgriezīsies situācijā, kad pār viņiem dominē kāds cits, noteikti ne cita valsts," viņš piebilda.
Ketlers uzsvēra, ka nebūt ne visi Krievijas iedzīvotāji atbalsta šo tā dēvēto krievu pasaules skatījumu, toties ir skaidrs, ka to nelokāmi atbalsta prezidents Vladimirs Putins, kurš pastāvīgi atkārto visus savus galvenos apgalvojumus.
"Līdz ar to ir ļoti svarīgi gan austrumu flanga valstīm, gan visām valstīm aliansē un jebkurai pasaules demokrātijai izvērtēt, kas notiek, kad Krievija tiešām rīkojas atbilstoši šiem paziņojumiem," norādīja Ketlers. "Pat tad, ja nebūtu notikušas slepkavības, izvarošanas un spīdzināšanas, piespiedu deportācijas un nolaupīšanas, ko esam novērojuši, ir fundamentāli nepareizi paziņot, ka tev pienākas kāda cita valsts, ka tev pienākas kādas citas personas brīvība un pašnoteikšanās tiesības. Tieši tāpēc sabiedrotie šajā jautājumā ir ieņēmuši pašreizējo pozīciju un ir skaidri pateikuši, ka atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik vien būs nepieciešams.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks atzina, ka ir zaudējis pārliecību, ka karš Ukrainā varētu vienā jaukā dienā pēkšņi beigties, viņš uzskata, ka būs nepieciešams smags darbs - gan politiski, gan militāri -, lai karš pilnvērtīgi noslēgtos.
Viņš arī piesardzīgi prognozēja to, kas varētu notikt Krievijā pēc Putina ēras beigām. "Neviens jau nezin, kas nāktu Putina vietā. Varu saskatīt iespēju, kad valsts vadība sanāk kopā un kolektīvi apjauš, ka šim nelegālajam karam, kurā viņi turklāt zaudē, ir jābeidzas. Diemžēl tāpat redzu arī iznākumu, kurā dominē haoss, tomēr karš turpinās, un varbūt tas pat tiek izmantots kā tāds vienojošais faktors, lai noturētu kopā jauno režīmu, lai kas arī tas būtu," izteicās Ketlers.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks, ka Ukraina izturēs, tā karā Ukraina uzvarēs un tiks atjaunota, pilnā apmērā un brīva.
"Tas ir mūsu mērķis. Pie tā strādā ne tikai NATO un ES dalībvalstis, bet arī daudzas citas - Ramšteinas formātā ir iesaistījušās 55 valstis no visas pasaules. Tas notiek ne tikai tāpēc, ka šīs valstis Ukrainas uzvaru uzskata par taisnīgu un vēlamu, bet arī tāpēc, ka šī uzvara ir ļoti svarīga starptautiskajai uz likumiem balstītajai kārtībai, kas ir fundamentāli balstīta uz likuma varu un brīvību," viņš norādīja. "Runājot par Krieviju - varam pieredzēt plašu iznākumu spektru. Krievija ir uzsākusi nelegālu karu, tā ir Krievija, kas ir par to atbildīga, un tā ir Krievija, kas jutīs sekas tam, kādus lēmumus tās līderi ir pieņēmuši.