Ukrainas kara 611. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:47]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 27. oktobrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:47. Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien solīja turpināt ieroču un munīcijas piegādes Ukrainai pirms otrās ziemas karā ar Krieviju.

Kopīgā deklarācijā ES arī apsolīja Ukrainai piegādāt papildu elektroenerģijas ģeneratorus un pārvietojamās apkures stacijas.

21:44. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sasaucis Militārā kabineta sēdi, kurā pārrunājis situāciju galvenajos frontes apgabalos.

20:28. Harkovas apgabala 10 apdzīvotās vietās izsludināta ģimeņu ar bērniem piespiedu evakuācija

19:44. Vācija Ukrainai piegādājusi jau trešo pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T, kas spēj no gaisa triecieniem pasargāt vidēji lielu pilsētu.

Sistēma, kurā ir trīs palaišanas iekārtas, radara sensors un ģenerators, kā arī raķetes, nodota šonedēļ, piektdien Berlīnē pavēstīja Aizsardzības ministrija.

18:49. Pēdējo reizi Krievija raķetes Kh-101 /555 Ukrainas teritorijā izmantoja naktī uz 21. septembri. Galvenās trieciennomenklatūras palaišanas turpmākā neesamība tikai pārliecina, ka to uzkrāšanas process tiek veikts pamatīgi, saka militāri politikas komentētājs Aleksandrs Kovaļenko.

16:38. Krievijas okupētajā Krimā noticis uzbrukums bijušajam Ukrainas parlamenta deputātam kolaboracionistam Oļegam Carjovam, pavēstīja okupantu pārstāvji.

Par uzbrukumu Carjovam cita starpā pavēstīja krievu okupantu pārstāvis Zaporižjas apgabalā Vladimirs Rogovs.

Kā platformā "Telegram" paziņoja Rogovs, uz Carjovu šauts pie viņa dzīvesvietas Jaltā.

Informācija apstiprināta arī paša Carjova kanālā platformā "Telegram".

Uz bijušo deputātu šauts divas reizes, vēsta Ukrainas tīmekļa medijs UNN.

"Informāciju par uzbrukumu Carjovam apstiprina viņa tuvinieki. Ap pusnakti sanatorijas teritorijā, kur viņš dzīvo, uz viņu šauts divas reizes," vēsta UNN.

Pēdējā laikā Carjovs samērā asi kritizējis Krievijas varas darbības.

Tieši Kremlim šobrīd būtu izdevīgi Carjovu "novākt", uzskata Ukrainas žurnālists Deniss Kazanskis.

16:04. Krievijas raķetes triecienā ugunsdzēsēju depo Ukrainas austrumu pilsētā Izjumā ievainoti astoņi ugunsdzēsēji.

Kā pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko, četri no ievainotajiem nogādāti slimnīcā. Nodarīti postījumi ēkai, kā arī bojājumi 13 transportlīdzekļiem.

14:22. Latvija nosoda jebkādu militāru, finansiālu vai politisku atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu neatkarīgi, no kuras puses šī palīdzība nāktu, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

LETA jau rakstīja, ka Dienvidkoreja, Japāna un ASV stingri nosodījušas Ziemeļkorejas ieroču piegādi Krievijai, ceturtdien, 26.oktobrī, kopīgā paziņojumā norādīja sabiedrotie, piebilstot, ka Phenjana ir veikusi vairākas šādas piegādes.

Eglīte atzīmēja, ka Ziemeļkoreja jau tāpat ir starptautiskās sabiedrības negatīvas uzmanības centrā, jo pārkāpj neskaitāmas ANO Drošības padomes rezolūcijas, veicot raķešu izmēģinājumus un attīstot militāro kodolprogrammu.

"Šāda Ziemeļkorejas rīcība ir drauds mieram un drošībai, stabilitātei Korejas pussalā un globālajiem atbruņošanās centieniem. Latvija to nosoda un pievienojas starptautiskajām prasībām pēc pilnīgas, pārbaudāmas un neatgriezeniskas Ziemeļkorejas kodolatbruņošanās," ĀM pozīciju pauda preses sekretāre.

12:58. ASV rīcībā nonākusi informācija, ka Krievijas armijas komandieri nošauj savus karavīrus, kas negrib iet uzbrukumā, atkāpjas vai atsakās pildīt pavēles, preses brīfingā pavēstīja Baltā nama stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs.

"Cenšoties gūt taktiskus panākumus Avdijivkā un citās vietās kaujas laukā, Krievija turpina nevērīgi izturēties pret savu karavīru dzīvībām. Mēs uzskatām, ka viņiem bijuši tūkstošiem upuru, cenšoties īstenot šo uzbrukumu, daži no viņiem - pēc savu līderu pavēles," sacīja amatpersona.

"Mums ir informācija, ka Krievijas komandieri faktiski soda ar nāvi karavīrus, kas atsakās pildīt pavēles," norādīja Kērbijs.

11:55. Krievi pie Avdijivkas zaudējuši daudz vairāk tehnikas nekā iepriekš šogad Vuhledarā, uzskata ASV Kara izpētes institūta (ISW) eksperti.

Lieli kara tehnikas zaudējumi Avdijivkā, domājams, ilgtermiņā vājinās krievu uzbrukuma spējas, atzīst ISW. Tomēr eksperti uzskata, ka Krievija centīsies kompensēt tehnikas, īpaši bruņutehnikas, zaudējumus.

Tehnikas trūkums lielo zaudējumu dēļ pirmajā gadā kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski ierobežoja Krievijas karaspēka spējas veikt efektīvu manevrēšanu 2023. gada ziemas-pavasara uzbrukuma laikā, un tas noveda pie turpmākiem zaudējumiem neorganizētajos mehanizētajos uzbrukumos pie Vuhledaras janvārī un februārī.

10:44. No 24. līdz 26.oktobrim Lietuvas piejūras pilsētā Palangā norisinājās Baltijas jūras reģiona valstu pilsētu savienības (Union of the Baltic Cities, UBC) Ģenerālā konference, kurā Rīgu pārstāvēja vicemēre Linda Ozola. Konferencē viesu statusā pirmo reizi piedalījās arī vairāku Ukrainas pilsētu vadītāji.

Tika pārrunātas iespējas, kā veiksmīgāk integrēt Ukrainas civiliedzīvotājus, kā arī atbalsts Ukrainas pilsētām un to iespējamo rekonstrukciju pēc kara. Noslēgumā tika pieņemta UBC rezolūcija par nosodījumu Krievijas nepamatotai agresijai pret Ukrainu.

09:35. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 297 680 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.

08:22. ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien Baltajā namā ticies ar jaunievēlēto Pārstāvju palātas spīkeru Maiku Džonsonu un demokrātu mazākuma līderi Hakimu Džefrisu, lai pārrunātu papildu finansējuma pieprasījumu Izraēlas un Ukrainas atbalstam.

Džonsons, kas pārstāv republikāņu galēji konservatīvo spārnu un ir bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājs, neizrādīja lielu ieinteresētību papildu finansējuma piešķiršanā Ukrainas atbalstam.

07:00. Vairāku valstu iekšlietu ministri plāno pieņemt kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju.

Baltijas valstu, Norvēģijas, Polijas, Somijas un Ukrainas iekšlietu ministri šodien Lietuvā plāno pieņemt kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī gatavību vienoti un solidāri reaģēt uz reģionā pastāvošajiem izaicinājumiem.

00.10. Pašlaik divas trešdaļas no kopējā Krievijas Melnās jūras flotes kuģu un kuģu skaita atrodas Krimas krastos . Ar šādu paziņojumu nācis klajā 1.pakāpes rezerves kapteinis, bijušais Ukrainas Jūras spēku štāba priekšnieka vietnieks Andrejs Riženko, vēsta UNIAN.