Japānas valdība oficiāli lūgusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) palīdzību , lai tā sūtītu palīgā savu speciālistu komandu, kas palīdzētu novērst ārkārtas situāciju valsts atomelektrostacijās (AES), ziņo aģentūra France-Presse.
"Japānas valdība šodien lūdza aģentūru nosūtīt ekspertu misiju. Mēs ar Japānu risinām sarunas par detaļām," informējot organizācijas dalībvalstu pārstāvjus, sacīja Amano.
Kodoldegvielas stieņi zemestrīces bojātās Japānas atomelektrostacijas "Fukušima 1" otrajā reaktorā atkal nonākuši "pilnīgā saskarē" ar gaisu, vairojot bailes par iespējamo stieņu izkušanu.
Spiediens reaktorā pēkšņi pieauga, kad nejauši tika izslēgts gaisa manometrs,tas bloķēja dzesēšanas ūdens pieplūdi reaktorā, tādējādi ap plkst. 23.00 (plkst. 16.00 pēc Latvijas laika) novedot pie degvielas stieņu pilnīgas pakļaušanas gaisa ietekmei.
ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Jukija Amano šodien gan apliecinājis, ka krīze Japānas Fukušimas atomelektrostacijā nevarētu izvērsties par ko līdzīgu Černobiļas katastrofai.
Fukušimas reaktori automātiski izslēdzās līdz ar pazemes grūdieniem. Tāpēc "nav sākusies ķēdes reakcija", skaidroja IAEA vadītājs. Turklāt Černobiļas stacijā nebija reaktora korpusa, bet Fukušimā tāds ir "un šis reaktora korpuss joprojām turas", pat pēc diviem sprādzieniem, uzsvēra Amano.
Jau ziņots, ka zemestrīcē cietušas gan Fukušima 1., gan Fukušima 2. AES.
Pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Japānā dzesēšanas sistēmas problēmu dēļ tuvu avārijai 1. bloka reaktors, savukārt šorīt notika sprādziens 3. blokā. Tas ir otrais sprādziens šajā stacijā pēdējo trīs dienu laikā. Sprādzienā ievainoti seši reaktora strādnieki. Iepriekš dzesēšanas sistēmas problēmas bija pirmajā un trešajā reaktorā, kur sestdien un šonakt notika sprādzieni. Trešajā reaktorā iepriekš pārstājušas darboties dzesēšanas sistēmas.
Sprādzienā sagrauta energobloka iekšējā aizsargsiena, cietis jumts, taču pats reaktora kodols nav cietis un sprādzienu izturējusi arī reaktoru apņemošā dzelzsbetona kontrukcija.
Pēc sprādziena radiācijas līmenis kļuvis nedaudz augstāks un izsludināta trauksme.
Japānas atomreaktoru speciālisti cenšas atdzesēt AES reaktorus ar jūras ūdens palīdzību, vislielākā bīstamība izveidojies ar 2. bloku, jo speciālistiem nekādi neizdodas pilnībā nodrošināt šī bloka atdzesēšanas sistēmas.
Kā norādījis Japānas valdības pārstāvis Jukio Edano, pārāk augstās temperatūras ietekmē kodoli sākuši kust, ja šis process netiks apturēts diemžēl, var notikt reaktora sagruive un radioaktīvās vielas tomēr var nonākt atmosfērā.
Savus kodolenerģijas nozares speciālistus uz Japānu jau nosūtījusi Krievija, kā ziņo AFP Japāna lūgusi arī ASV speciālistu palīdzību.
Arī otra AES Fukušima 2. vairāku reaktoru bloku dzesēšanas sistēmas ir izgājušas no ierindas, divus no reaktoriem ir izdevies atdzesēt.
Fukušimas 1. AES sastāv no sešiem reaktoriem ar kopējo jautu 4,7 gigavati – tā ir viena no 25 pasaulē lielākajām AES. Tā atrodas 240 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Tokijas. Lielākās bažas pašlaik rada reaktoru dzesēšana, jo, ja neizdosies saglabāt reaktoros noteiktu temperatūru, var izkust reaktora korpuss, kura iekšienē notiek kodolreakcija. Tādā gadījumā reaktora izkusušais kodols nonāk citā noslēgtā telpā. Ja notikumi attīstās šādi, tad postījumi AES tuvumā ir ievērojami.