Septiņu Eiropas valstu vides ministri pirmdien aicināja samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 30% līdz 2020.gadam, plānoto 20% vietā, paziņoja grieķu amatpersonas.
Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas, Grieķijas, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas ministri nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā aicināja Eiropas Savienības (ES) valstis pievienoties "steidzamajām debatēm", lai rastu rentablāku ceļu ES 2050.gadam noteikto emisijas mērķu sasniegšanai. "Mēs aicinām visas dalībvalstis iesaistīties šajās steidzamajās debatēs par Eiropas nākotni un vienoties par to, kā likt lietā šo ceļvedi," aicināja ministri.
"Tagad ir īstais laiks, lai apspriestu visrentablāko ceļu mūsu 2050.gada mērķu sasniegšanai, palielinot izaugsmi, nodarbinātību un labklājību visā Eiropā. Mēs nesākam no tukšas vietas; ES jau ir samazinājusi emisiju par 17% no 1990.gada līmeņa līdz 2009.gadam," teikts ministru kopīgi izdotajā vēstulē.
Eiropas Komisija (EK) pagājušo otrdien izstrādāja rekomendācijas ES valstīm, lai radikāli samazinātu ogļskābās gāzes emisiju līdz 2050.gadam, bet atturējās apgrūtināt valdības vai industrijas ar konkrētiem mērķiem.
Līdz gadsimta vidum EK ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 80% līdz 95% no 1999.gada līmeņa, cerot noturēt globālo sasilšanu divu grādu robežās pēc Celsija, ko valdība uzskata par drošu un sasniedzamu robežu. Šobrīd vienošanās panākta par trim mērķiem, kas sasniedzami līdz 2020.gadam. Proti, emisija jāsamazina par 20%, jāpanāk, lai 20% patērētās enerģijas nāktu no atjaunojamajiem avotiem, un par 20% jāpalielina energoefektivitātes pasākumi.
Tomēr trešais nosacījums nav saistošs un šobrīd ir tālu no piepildījuma. Laikā, kad nozīmīgs katrs solis ekonomiskās atlabšanas ceļā, valdības šādas saistības uzņemas nelabprāt. Diskusijas notiek brīdī, kad ES ir atkarīga no naftas un gāzes importa, Ziemeļāfrikā valda sociālā nestabilitāte, un, iespējams, tāda draud arī Tuvajiem Austrumiem, bet sabiedrībā aug aizdomas par līderu atbalstu kodolenerģijai.