Ukrainas kara 607. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:20]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 23. oktobrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

Ukrainas drošības dienesti veikuši desmitiem slepenu operāciju pret Krieviju, tai skaitā organizējuši "Krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas Duginas slepkavību, vēsta laikraksts "Washington Post".

Laikraksts atsaucās uz vairākiem avotiem, bet nesniedza pārliecinošus pierādījumus saviem apgalvojumiem.

Darja Dugina gāja bojā 2022.gada augustā automašīnas sprādzienā netālu no Maskavas. "Washington Post" apgalvo, ka to organizēja Ukrainas Drošības dienests un tā mērķis bijis pats Aleksandrs Dugins, bet viņa meita gājusi bojā nejaušības rezultātā. Spridzekļa sastāvdaļas Krievijā esot kontrabandas ceļā ievedusi kāda Ukrainas pilsone, kura neilgi pēc sprādziena kopā ar meitu pametusi valsti. Kijiva noliedz, ka būtu iesaistīta Duginas slepkavībā.

22:20 "Washington Post" vēsta, ka Ukrainas Drošības dienests, citi Ukrainas specdienesti un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde veikusi vēl vairākas citas skaļas speciālās operācijas - uzbrukumus Krimas tiltam, Krievijas kuģiem Melnajā jūrā un dronu uzlidojumus Kremlim.

Laikraksts apgalvo, ka pēdējo 20 mēnešu laikā Ukrainas Drošības dienests un citi speciālie dienesti ir veikuši desmitiem Krievijas amatpersonu, militārpersonu un kolaborantu likvidāciju okupētajās teritorijās.

Rakstā teikts, ka Ukrainas specvienības, kas veica šīs operācijas, tika izveidotas kopš 2015.gada sadarbībā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP) un ar ASV finansējumu.

"Washington Post" avoti starp ASV amatpersonām atzīst CIP un Ukrainas Drošības dienesta ciešo sadarbību, taču noliedz ASV specdienestu iesaisti operācijās, kuru mērķis bija nogalināt Krievijas pilsoņus.

Ukrainas iestādes pagaidām nav komentējušas "Washington Post" rakstu. Tomēr, gatavojot sižetu, žurnālisti sazinājās ar Ukrainas Drošības dienesta vadītāju Vasiļu Maļuku, kurš apgalvoja, ka visi dienesta veiktie triecieni mērķiem ir pilnīgi likumīgi. "Taisnīgs sods piemeklēs visus nodevējus, kara noziedzniekus un kolaborantus," sacījis Maļuks.

21:44 Ukrainas bruņotie spēki iebrucējiem nodarījuši jaunus zaudējumus- tika iznīcināta ienaidnieka pontonu tilta pāreja un elektroniskās karadarbības stacija.

Kā atzīmēts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba vakara ziņojumā, dienas laikā ienaidnieks veica vienu raķetes un 52 gaisa triecienus, veica 15 uzbrukumus no vairākkārtējas palaišanas raķešu sistēmām pa Ukrainas karaspēka pozīcijām un apdzīvotām vietām.

Tajā pašā laikā Aizsardzības spēku aviācija veica septiņus triecienus apgabaliem, kur bija koncentrēts ienaidnieka personāls, ieroči un militārā tehnika, un vēl trīs triecienus iebrucēju pretgaisa raķešu sistēmām.

20:39 Krievija gada laikā raidījusi pret Kijivu vairāk nekā 300 raķešu un gandrīz 400 dronus "Shahed", paziņojis Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.

"Saskaņā ar Kijivas statistiku tikai Kijivas virzienā pēdējo 12 mēnešu laikā krievi ir izšāvuši vairāk nekā 300 dažāda tipa spārnotās raķetes, 14 ballistiskās raķetes un gandrīz 400 uzbrukuma bezpilota lidaparātus "Shahed"," paziņoja Popko.

Viņš norādīja, ka pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir Kijivas prioritāte.

20:08 Dienas laikā krievu okupanti veica desmitiem uzbrukumu un veica neveiksmīgas uzbrukuma operācijas vairākos virzienos.

Kā norādīts vēstījumā Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Facebook lapā, diennakts laikā notikušas 38 militāras sadursmes, operatīvā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos joprojām ir sarežģīta.

Kupjanskas virzienā ukraiņu karavīri atvairīja trīs ienaidnieka uzbrukumus Ivanovkas apgabalā Harkovas apgabalā. Okupanti veica gaisa triecienus pie Sinkovkas un Petropavlovkas Harkovas apgabalā, un aptuveni 10 apmetnes tika pakļautas artilērijas un mīnmetēju uzbrukumiem.

19:10 Krievu okupanti sākuši izmantot jaunus, primitīvi samontētus bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu Ukrainai. Šādus dronus var konstruēt pat lidaparātu modelēšanas klubā, saka militārais eksperts, Defence Express galvenais redaktors Oļegs Katkovs.

18:00. Hersonas apgabalā krievu raķetes skāra elektropārvades līnijas: vairāki ciemati palika bez elektrības, vēsta pravda.com.ua.

16:41. Vācija atbalstīs Ukrainas valdību pierādījumu vākšanā par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret vidi, paziņojis Ukrainas Vides ministrijas preses dienests. "Kopā ar partneriem strādāsim pie metodoloģijas, lai novērtētu kara nodarīto kaitējumu videi. Vācijas kolēģi atbalstīs Ukrainas valdību pierādījumu vākšanā par Krievijas noziegumiem pret vidi," paziņoja Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministrs Ruslans Strilecs. Viņš atklāja, ka plānots īstenot arī pilotprojektus - no šādu noziegumu reģistrēšanas līdz zaudējumu noteikšanai un tiesas prāvu sagatavošanai. Ministrs norādīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Valsts vides inspekcija jau ir reģistrējusi vairāk nekā 2500 Krievijas noziegumu pret Ukrainas vidi.

15:36. Šomēnes Rīgas ostā veiksmīgi uzņemtā pirmā Ukrainas graudu krava ir labs sākums sadarbībai ar Ukrainu loģistikas jomā un tā būtu jāturpina, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P).

15:08. Britu izlūkdienesti analizē, kādu ietekmi uz Krievijas ekonomiku atstās militāro izdevumu pieaugums Krievijā - 2024.gadā aizsardzības izdevumi Krievijas Federācijā sasniegs aptuveni 6% no IKP, vēsta pravda.com.ua. "Krievijas valdībai būs jāpieņem “grūti lēmumi”, lai atrastu naudu karam," uzskata briti.

12:52. Jaunas sankcijas Krievijai varētu likvidēt vīna eksportu uz Krieviju caur Lietuvu, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, komentējot medijos izskanējušo, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Itāliju un Spāniju.

Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".

"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.

12:20. Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere aicinājusi paātrināt to ārvalstnieku izraidīšanu no Vācijas, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti.

"Protams, tajā pašā laikā mēs turpināsim intensīvas sarunas ar izcelsmes valstīm, lai tās patiešām uzņemtu atpakaļ savus pilsoņus. Pasākumi, ko mēs veicam, ir nepieciešami, lai mēs varētu arī turpmāk labi nodrošināt cilvēkus, kuri Vācijā ir atraduši aizsardzību pret karu un teroru," skaidroja Fēzere. Vienlaikus viņa atgādināja, ka Vācija ir piedāvājusi palīdzību 1,1 miljonam bēgļu tikai no Ukrainas vien.

11:10. Viena no ietekmīgākajām Vācijas politiķēm galēji kreiso nometnē Zāra Vāgenknehta, pametot savu līdzšinējo partiju "Die Linke" (Kreisie), gatavojas pirmdien paziņot par jaunas kreiso ekstrēmistu apvienības veidošanu.

Pēdējo gadu laikā Vāgenknehtas attiecībās ar daļu partijas kolēģu izveidojusies liela plaisa, jo daudzus neapmierina viņas vēršanās pret pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, aicinājumi ierobežot imigrāciju un pārtraukt ieroču piegādes Ukrainai.

09:40. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 294 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.

08:10. Ukrainas Bruņotajiem spēkiem vajadzētu dot triecienu Krimas tiltam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Sastopoties ar Krievijas spēku pretestību, grūti pārmest ukraiņiem nepietiekami ātru kustību uz priekšu, vērtēja Slaidiņš, gan uzsverot, ka novembris vēl parādīs, vai Ukrainai būs kādi lielāki panākumi. Krievija labi apzinās ukraiņu iespējas līdz ar Rietumu palīdzību, tāpēc viņi darīs visu, lai konfliktu vilktu garumā un noturētu iekarotās teritorijas.

Pagaidām nevar teikt, ka ASV piegādātās ATACMS raķetes karadarbībā ir nodrošinājušas stratēģiskus pavērsienus, tās līdz šim izmantotas tikai vienu reizi. Jāskatās, kas notiks tālāk, un ukraiņi turpina pieturēties pie taktikas apdraudēt Krievijas spēku aizmuguri, norādīja Slaidiņš

07:00. Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien un otrdien, 24.oktobrī, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs, kas notiks Luksemburgā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

ES Ārlietu padomes fokusā pirmdien būs situācija Izraēlā un Tuvo Austrumu reģionā. Tāpat plānots lemt par turpmāku atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju un diskutēt par aktualitātēm Armēnijā un Azerbaidžānā.

00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Mums katru dienu ir jāatbild uz Krievijas teroru ar rezultātiem frontes līnijā. Un vēl jo vairāk mums ir jāstiprina globālā vienotība, lai cīnītos pret šo teroru. Krievija neko nespēs panākt ar teroru un slepkavībām. Gala rezultāts visiem teroristiem ir viens un tas pats - viņiem ir jāatbild par to, ko viņi ir izdarījuši."