Latvija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno 50 000 eiro novirzīt Moldovai, tādējādi atbalstot Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un Moldovas enerģētiskās noturības veicināšanu, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas ievietots Tiesību aktu portālā (TAP).
ĀM norāda, ka Moldovas ekonomika 2023.gada pirmajā pusē turpināja samazināties par 2%, kamēr inflācija turas aptuveni 10% līmenī. Ukrainas bēgļu skaits patlaban ir nostabilizējies, un tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Ukrainas ir izvēlējušies Moldovu par savām pagaidu mājām.
ĀM atzīmē, ka situācijas attīstība Ukrainā var atstāt tālākas negatīvas sekas arī uz Moldovu gan humānajā, gan drošības, gan ekonomiskās noturības ziņā. Neskatoties uz daļēju ilgtspējīgu alternatīvu atrašanu Ukrainas elektrībai un Krievijas gāzei, energoresursu izmaksas Moldovai un tās iedzīvotājiem joprojām ir ļoti augstas.
Latvija plāno piešķirt 100 000 eiro Armēnijai, lai risinātu humāno krīzi, kas radusies lielam skaitam Karabahas iedzīvotāju ierodoties Armēnijā, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas ievietots Tiesību aktu portālā (TAP).
Šī gada 19.septembrī Azerbaidžāna īstenoja speciālo pretterorisma operāciju Karabahā, lai pilnībā pārņemtu kontroli pār reģionu. Operācijas rezultātā Karabahas armēņi 24 stundu laikā kapitulēja un vēlāk paziņoja par Karabahas pārvaldes pašlikvidāciju.
Uzreiz pēc kapitulācijas uzsākās Karabahas armēņu masveida izceļošana no Karabahas, kur to sākotnējais skaits provizoriski tika lēsts 120 000 cilvēku apmērā, uz Armēniju, radot nopietnu ekonomisku un humāna rakstura spiedienu.
Saskaņā ar Armēnijas un starptautisko partneru, tostarp Eiropas Savienības (ES) un ANO aplēsēm Armēnijā no Karabahas kopš 20.septembra ir ieradušies vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuri izmitināti visos 11 valsts reģionos.