Sārts: Pētījumi rāda, ka rietumu sabiedrībā ap 40% cilvēku aktīvi izvairās no ziņām par karu Ukrainā

Pēc viņa domām, informatīvajā kaujas laukā ir arī īstermiņa uzvaras. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) līmenī ir izdevies saglabāt vienotību, ko Krievija neesot negaidījusi. Pēc Bambala vārdiem, Krievija gaidīja, ka notiks valstu cīņa savā starpā, bet ES ir bijusi vienota nostāja un pozīcija, ka cīnīsimies par Ukrainu līdz beigām.

Bambals atzīmēja, ka dezinformācija vēršas plašumā un nāk ne tikai no Krievijas, bet, ņemot vērā, ka Latvija ir uz ES un NATO robežas, informācijas vides draudi ir un būs aktuāls jautājums. Pēc eksperta vārdiem, mēs labi zinām Krievijas metodes, izmantoto taktiku un Latvijai ir arī praktiskā pieredze cīnoties pret to.

Diskutējot, vai pastāv nogurums no ziņām par karu Ukrainā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts akcentēja, ka pētījumi parādot, ka rietumu sabiedrībā ap 40% cilvēku aktīvi izvairās no ziņām, un tāda tendence aug. Taču, viņaprāt, tā ir normāla reakcija. Sārta ieskatā, vajadzētu atgriezties pie tā, kas sabiedrību uzrunā un mudina atbalstīt tos, kas ir grūtībās un cieš. Pēc eksperta vārdiem, jāmeklē emocionālie ceļi, lai atjaunotu sabiedrībā empātiju.

Sārts uzskata, ka informatīvais karš krasi neatšķiras no reālā kara. Viņaprāt, lielākā uzvara Krievijas izraisītajā karā Ukrainā bija pašā sākumā, kad ASV kampaņa atņēma jebkuru asumu Krievijas propagandai, tas sagrāva viņu dezinformācijas kampaņas stratēģiju un kādā mērā tas esot bijis izšķiroši.

Eksperta ieskatā, efektīvākais veids, kā cīnīties ar dezinformāciju, ir to atmaskot un būt pirmajiem ar pareizo informāciju. Tāpat esot nepieciešama inovatīva un radoša pieeja ziņām, jo garlaicīgas un nogurdinošas ziņas nedarbojas.

Sārts sacīja, ka dezinformācija pieaug, jo tā darbojas un tas arī ir liels bizness. Eksperts uzskata, ka ir svarīgi pētīt sociālo mediju lomu un atbildību. Piemēram, platformā ''X'' pēc īpašnieku maiņas dezinformācijas aktivitātes ir kļuvušas redzamākas un atļautas, pauda Sārts.

Jau ziņots, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) piektdien un sestdien notiek ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference 2023", aģentūru LETA informēja Latvijas Transatlantiskā organizācijā (LATO).

Kopš 2006.gada konference ir viena no svarīgākajām diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Baltijas jūras reģionā. Šogad uzmanības centrā ir gudri vadītas kara laika ekonomikas perspektīva Eiropā, Eiropas drošība, tostarp sieviešu-līderu dienaskārtība mieram un drošībai globālu ģeopolitisku satricinājumu laikā, transatlantiskā partnerība un tās stratēģija kara pierobežā. Tāpat konferences uzmanības centrā ir NATO nākotnes plāni, mākslīgā intelekta un tehnoloģiju izaicinājumi.