Jāatbrīvojas no Krievijas gāzes atkarības, citādi Krievija to potenciāli var izmantot kā ieroci, norādīja Eiropas Komisijas (EK) iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, piedaloties "Rīgas konferencē".
Viņš pateicās Latvijai par tās atbalstu Ukrainai. Bretons atzīmēja, ka ir ieguldīts milzīgs darbs un pūliņi. Tāpat rīkojas visas pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret nepamatoto un neattaisnoto agresiju.
"Tas, ko Latvija ir izdarījusi, nav tikai pašas valsts interesēs. Tas ir darīts, lai atbalstītu globālo un Eiropas drošību. Latvija labāk nekā citi zina, ko nozīmē drauds Krievija citām valstīm. Par to visu es gribētu pateikties," sacīja EK iekšējā tirgus komisārs.
Viņš savā runā uzsvēra, ka ES līmenī ir parādījušies jauni draudi. Bretona ieskatā, tas ir kaut kas pavisam jauns. EK iekšējā tirgus komisārs aicināja atskatīties uz aizvadītajiem trijiem, četriem gadiem un to, kā uz notikušo ir reaģēts.
"Enerģētikas drošībā jāatbrīvojas no Krievijas gāzes atkarības. Mēs to izdarījām. Jāpievēršas kritiskās infrastruktūras drošībai. Iepriekšējie runātāji pieminēja bojāto gāzesvadu "Balticconnector" un sakaru kabeli. Mums par to ir jācīnās," sacīja Bretons.
Viņš atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas laikā Eiropa bija viena no vadošajiem vakcīnu ražotājiem pasaulē. Bretons akcentēja - ja valstis strādā kopā, lai aizsargātu savus pilsoņus, mēs cenšamies aizsargāt arī trešo valstu pilsoņus, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama.
EK iekšējā tirgus komisārs pieminēja arī ekonomisko drošību, kā arī iestājās par ieceri izveidot jaunu piegāžu ķēžu politiku. Viņa ieskatā, ir jādomā par sabiedrības drošību, tāpēc jāpārtrauc naida runa, antisemītiski izteicieni, kurus var lasīt dažāda satura platformās.
"Tiešsaistes platformām ir liela loma mūsu dzīvēs un sabiedrībās. Mums uz to visu ir jāreaģē. Visām 27 ES dalībvalstīm ir jāreaģē kopā, bez jebkādām atšķirībām. Vajadzīgs jauns regulējums. Šodien mēs redzam, cik tas ir svarīgi. Mēs varbūt esam pirmās brīvās pasaules, kas pie tā strādā," skaidroja Bretons.
EK iekšējā tirgus komisārs pieminēja arī risku izvērtēšanu attiecībā uz kritiski izšķirošajām tehnoloģijām. Viņa ieskatā, valstu uzdevums ir mazināt atkarību no dabasgāzes un nostiprināt kritisko infrastruktūru. Pēc Bretona paustā, tas viss ir pamats, lai Eiropa kopumā vairs nebūtu tikai vienotais tirgus.
Viņš klāstīja, ka "Rīgas konference" vairāk ir orientēta uz aizsardzību, tāpēc jārunā par Eiropas sadarbību aizsardzības jomā. EK iekšējā tirgus komisārs sacīja, ka vēstījums ir tikai viens - pienācis laiks Eiropai palielināt aizsardzības gatavību, kas būs spēcīga garantija kolektīvajai drošībai.
"Tas nav pretrunā ar NATO, gluži pretēji. Jo aizsardzības jomā Eiropa ir spēcīgāka, jo spēcīgāka būs arī alianse. Mēs visi zinām, cik liela ir NATO nozīme, garantējot mūsu valstu kolektīvo drošību. Mēs esam apņēmības pilni pildīt savu lomu. Čehijas prezidents Petrs Pavels pirms laika sacīja, ka valstīm ir ievērojami jāsamazina lielā atkarība no sabiedroto kapacitātes. Jāpiebilst, ka tas prasa vairāk kopīgu investīciju," pauda Bretons.
EK iekšēja tirgus komisārs atzīmēja, ka iepriekš ne visas ES dalībvalstis aizsardzībai atvēlēja 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš uzsvēra, ka valstīm šis procents ir jāsasniedz, turklāt bloka valstis ir apņēmības pilnas 2% no IKP nodrošināt.
"Katrā ziņā varam apsveikt Latviju, kura līdz 2027.gadam aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no IKP. Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk. Papildus izdevumi aizsardzībai gadā būs 40 miljardi eiro. Jārunā arī par industriju, vai tā ir gatava sadarbībai," sacīja Bretons.
Runājot par aizsardzības industriju, EK iekšējā tirgus komisārs uzsvēra, ka aizsardzība ir katras dalībvalsts prerogatīva. Viņš norādīja, ka Eiropa ir liela demokrātiska valsts ar milzīgu iedzīvotāju skaitu, taču mūsu demokrātiskajā valstī lielajām dalībvalstīm ir prerogatīva aizsardzības kapacitātes jomā.
"Mēs esam pierādījuši, ka, apvienojot centienus, varam uzvarēt. Tāpēc ir jādomā par drošību. Mēs esam izveidojuši Eiropas Aizsardzības fondu. Mums ir jāizdara viss, lai mēs to atbalstītu. Ar fonda finansējumu plānota pētniecības attīstība aizsardzības jomā. Mēs uzreiz varam investēt trīs miljardus eiro. Runa ir vairāk nekā par 100 projektiem," pauda Bretons.
Viņa ieskatā, aizsardzības tehnoloģiju jomā ES var izdarīt visu. 700 uzņēmumi, ieskaitot vienu uzņēmumu no Latvijas, strādā pie pētniecības attīstības pirmajiem projektiem aizsardzības jomā. EK iekšējā tirgus komisārs skaidroja, ka dalībvalstīm ir jābūt gatavām, jo patlaban mūsu kontinentā notiek karš.
"Gatavības jēdziens ir kaut kas tāds, pie kā aizsardzības industrijai ir jāpielāgojas. Tā ir jaunā realitāte, ar kuru saskaramies. Mums jāpalīdz mainīt mūsu aizsardzības industrijas domāšanu. Mums ir ārkārtas vajadzība. Lai pēc tam, kad ar palīdzību esam nodrošinājuši Ukrainu, mēs vārētu turpināt to atbalstīt un atjaunot savus uzkrājumus. Mums ir jāstiprina industriālā bāze, jāpalielina aizsardzības industrijas kapacitāte," pauda Bretons.