Baidens: Gazas joslas okupācija būtu liela kļūda

© picture alliance / Consolidated News Photos/Scanpix/Leta

Tā būtu liela kļūda, ja Izraēla atkal okupētu Gazas joslu, svētdien pārraidītā intervijā sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Telekanāla CBS pārraidē "60 Minutes" vaicāts, vai viņš atbalstītu jebkādu Izraēlas īstenotu Gazas joslas okupāciju, Baidens atbildēja: "Es uzskatu, ka tā būtu liela kļūda."

Grupējums "Hamas", kas 7.oktobrī izvērsta plašu uzbrukumu Izraēlai, "nepārstāv visu palestīniešu tautu", norādīja prezidents.

Bet iebrukums un "ekstrēmistu izsišana no ierindas" ir "nepieciešams nosacījums", viņš piebilda.

Izraēla okupēja Gazas joslu 1967.gada Sešu dienu kara gaitā, bet 2005.gadā tā tika pilnībā nodota palestīniešiem.

Vēl pēc gada Izraēla uzsāka 140 kvadrātkilometrus lielās Vidusjūras piekrastes teritorijas, kam ir robeža arī ar Ēģipti, gaisa, jūras un sauszemes blokādi.

Izraēla pastiprināja blokādi 2007.gadā, kad Gazas joslā "Hamas" pārņēma kontroli no palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa kustības "Fatah".

Vaicāts vai "Hamas", ko Baidens raksturojis kā "gļēvuļu baru", būtu jālikvidē pilnībā, ASV prezidents sacīja: "Jā, tā es uzskatu."

"Bet ir jābūt palestīniešu pašpārvaldei. Ir jābūt ceļam uz palestīniešu valsti," sacīja Baidens, no jauna atgādinot par ASV nostāju par divu valstu atrisinājumu.

Žurnālists Skots Pelijs arī vaicāja, vai Baidens redz perspektīvu, ka ASV karavīri varētu iesaistīties karā.

"Man nešķiet, ka tas ir nepieciešami," atbildēja Baidens.

"Izraēlai valstī ir vieni no labākajiem kaujas spēkiem. Es garantēju, ka mēs viņiem nodrošināsim visu, kas viņiem ir nepieciešams," sacīja ASV prezidents.

Pasaulē

Krievijas propaganda darīja un dara visu iespējamo, lai diskreditētu brīvprātīgo pulku "Azov" un citas ukraiņu patriotiskās kustības, jo saprata, ka to dalībnieki ir tieši tas spēks, kas spēj krievus apturēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.